Arī reģionos
Pēc augustā veiktā Dienas eksperimenta secinājumi nebija iepriecinoši - ar ģimenes ārsta nosūtījumu uz mamologa ķirurga konsultāciju par valsts līdzekļiem pierakstīties rindā pat uz nākamo gadu neizdodas. Turklāt ģimenes ārsti norādīja, ka tādas situācijas piedzīvo ne tikai pacienti, kas vēlas pieteikties uz konsultāciju pie mamologa. Būtībā runa esot teju par visiem pierakstiem uz konsultācijām vai ultraskaņas, fibrogastroskopijas, datortomogrāfijas un daudziem citiem izmeklējumiem. Bieži kvotas ir beigušās jau pēc pirmajiem trim četriem gada mēnešiem.
Savukārt tagad kā lavīna birst slimnīcu paziņojumi par izsmeltajām kvotām ne tikai lielajās Rīgas slimnīcās, bet arī reģionos. Piemēram, Vidzemes slimnīcā tās izsīkušas datortomogrāfijai, galvas un kakla asinsvadu sonogrāfijai, elektroencefalogrāfijai, ultrasonogrāfijai locītavām, vēdera dobumam, vairogdziedzerim un ehokardiogrāfijai. Jēkabpils reģionālajā slimnīcā kvotas faktiski jau ir beigušās pie urologa, nefrologa un uz Holtera monitorēšanu jeb diennakts asinsspiediena monitorēšanu. Arī Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs Dienai apliecina, ka tā nav tikai universitāšu slimnīcu problēma, bet skar arī reģionus. Turklāt tas nav nekas jauns - par to runā jau desmit gadu, un nekas nemainās.
Nākamgad šādi nebūs
Veselības ministrs G. Belēvičs (ZZS) gan sola, ka nākamgad situācija būs labāka. Pirmkārt, valsts slimnīcu vietā apmaksās valsts galvotos kredītus. Taču, tā kā tas nenotiek jau šogad, radušās problēmas. Respektīvi, lielajām universitāšu slimnīcām kopā šie izdevumi ir pieci miljoni eiro, kas tām pašām arī jāsedz. Savukārt turpmāk tam būs valsts budžeta dotācija, un jau no paša gada sākuma slimnīcas zinās, ka šī nauda nav jāatliek no iekšējām rezervēm, un tas problēmu ar rindām būtiski mazināšot, Dienai stāsta ministrs.
Cits aspekts ir iekšējo lietu sakārtošana slimnīcās. Darboties sācis ar diagnozēm saistītu grupu apmaksas modelis, kas nozīmē, ka lielāks finansējums tiek saņemts par sarežģītākām manipulācijām un līdz ar to saņemtais finansējums slimnīcās ir tuvāks reālajām manipulācijas izmaksām, skaidro G. Belēvičs. Tāpat, pēc viņa teiktā, pašā ministrijā notiek reorganizācija - tajā tagad strādā finansisti un ekonomisti, kas spēj izvērtēt kapitālsabiedrības un to bilances, un tām reizi ceturksnī būs jāsaskaņo savs budžets ar ministriju. Tiekot arī darīts viss, lai pārtrauktu nelietderīgu līdzekļu tērēšanu, un, ietaupot uz atsevišķām pozīcijām pat tikai dažus procentus, paredzēts panākt, ka Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) katru mēnesi nevis palielināsies iztrūkums, bet radušies zaudējumi laika gaitā samazināsies. Arī tas dos iespēju mazināt rindas.
Jāveido filtrs
Tomēr garo rindu problēma slēpjas arī citā aspektā, uzskata ministrs. RAKUS un PSKUS koncentrējušies labākie speciālisti, un nav pārsteigums, ka pacienti vēlas pierakstīties tieši pie viņiem. Taču šīs slimnīcas paredzētas vissarežģītākajiem gadījumiem, tāpēc vajadzētu ierobežot vienkāršo situāciju risināšanu šajās slimnīcās.
Kā vienu no piemēriem ministrs min PSKUS Perinatālās aprūpes centru, kur pēc būtības vajadzētu dzemdēt sievietēm tikai tajos gadījumos, kad pastāv bažas par bērna vai mātes dzīvību. Taču no 2000 dzemdībām tādas varbūt ir tikai puse. Pārējās sievietes vajadzētu sūtīt uz Rīgas Dzemdību namu. Līdzīgi Liepājā šobrīd ļoti labi darbojas tā sauktais zaļais koridors onkoloģijas pacientiem - tie divās nedēļās no diagnozes tiek līdz terapijai, kamēr RAKUS Onkoloģijas centrā ir jāgaida garākā rindā. Līdz ar to vieglākajos gadījumos palīdzēt varētu Liepājā, bet smagākajos - Onkoloģijas centrā.
Nauda, nauda
Runājot par rindu problēmu ilgtermiņa risinājumiem, J. Kalējs ir skarbs, norādot, ka nepieciešama ir nauda un tas ir vienīgais risinājums. Valstij ir jāmaksā par pacientu ārstēšanu. Turklāt, skatoties uz nākamā gada budžetu, īpašus uzlabojumus redzēt nevarot - naudas būs tikpat, cik šogad. Bet jau tagad nākamā gada kvotas daļēji tiek tērētas pacientiem, kas pie ārsta pierakstās tagad, bet tiks tikai janvārī vai pat vēlāk. Tas nozīmē, ka tie pacienti, kuriem būtu jāārstējas nākamā gada beigās, atkal tiks pārbīdīti.
Arī PSKUS valdes locekle Anda Čakša uzskata, ka situācija gadu no gada nemainās nepietiekamā finansējuma dēļ, savukārt otrs aspekts ir pats kvotu sadalījums, jo tās tiek iedalītas ne tikai valstij piederošās slimnīcās.
Lai situāciju uzlabotu kaut daļēji jau tagad, G. Belēvičs vēlas panākt, ka no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pāri palikušajiem līdzekļiem 6,7 miljoni eiro tiek novirzīti slimnīcām, šādi nodrošinot papildu finansējumu dažādiem izmeklējumiem un ārstu konsultācijām. Lai gan par to valdībā bija plānots lemt šonedēļ, lēmums būs vēl tikai pēc nedēļas. Komentējot situāciju, ministrs gan arī vēl piebilst, ka rindas uz atsevišķiem izmeklējumiem ir visās valstīs un diez vai kādreiz būs tā, ka Latvijā pie visiem speciālistiem varēs tikt uzreiz. To ietekmējot kaut vai pašu speciālistu trūkums.