Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ar inovācijām vairākus soļus priekšā

Lai gan Latvijā vēja ģeneratori nav sveši, tomēr, jau pirmajās minūtēs braucot caur Nīderlandes pilsētām, var saprast, ka tur izpratne par vēja izmantošanu enerģijas ieguvē ir citādāka. Gandrīz pie katras lauku privātmājas slejas vējdzirnavas, un kaut gan daļa no tām vairs nestrādā, tās arī liecina par nīderlandiešu atšķirīgo attieksmi pret vēja spēka izmantošanu.

Savukārt tuvojoties Ziemeļjūras piekrastei, skatam paveras plašumi ar bezgala daudziem vēja ģeneratoriem. Nenoliedzami, lielu lomu to popularitātē spēlē laikapstākļi. Vietējie iedzīvotāji par latviešu izmisušajiem skatieniem, turoties pretī vējam, smejas - te spēcīgs vējš ir ierasta lieta.

Diena gan pārliecinājās, ka Nīderlande neaprobežojas ar ierasto, bet inovāciju ziņā soļo uz priekšu. Patlaban tiek strādāts pie tā, lai enerģiju varētu iegūt vietās, kur sālsūdenī ieplūst saldūdens. Ja projekts būs veiksmīgs, tad šādu risinājumu varētu izmantot arī citur pasaulē, arī Latvijā. Turklāt Nīderlandes iedzīvotāju vidū ir cilvēki, kas nolēmuši paši iesaistīties enerģijas ieguvē un dalīties ar to savā starpā.

Pusi enerģijas paši

Petra Vosa ir to 40 māju īpašnieku vidū, kas piedalās «gudrā enerģijas tīkla» eksperimentā un dzīvo tā sauktajā enerģētikas balansu pilsētā (The Power Matching City) jeb «viedajā pilsētā». P. Vosa savu māju uzskata par «gudru», jo ar uzstādīto ierīču palīdzību māja pati ražo elektrību, ko pēc tam pārdomāti izmanto. Piemēram, sistēma pati izlemj, kad ir īstais brīdis iedarbināt veļas mazgājamo mašīnu. «Sistēmā ievadu konkrētu laiku, kad veļai jābūt izmazgātai, piemēram, nākošās dienas rītā, bet sistēma pati izdomā, kurā brīdī ir izdevīgāk veļas mašīnu darbināt. Respektīvi, tad, kad ir zemākā elektrības cena. Ja diena ir saulaina, tad enerģija tiek izmantota no saules paneļiem, kuri uzstādīti uz mājas jumta, bet lietainā dienā no apkures sistēmas iekārtām, kuras sildot vienlaikus ražo elektrību,» Dienai stāsta P. Vosa.

Šāds pilotprojekts Nīderlandē uzsākts 2011. gadā, iesaistoties 20 mājsaimniecībām, bet pirms pusotra gada uzsākta otrā kārta, paplašinot mājsaimniecību skaitu līdz 40. P. Vosa bija viena no tiem cilvēkiem, kura piekrita piedalīties otrajā projekta kārtā. «Mūsu iela tam bija piemērota, jo daudziem jau bija uzstādīti saules paneļi. No sākuma gan biju noskaņota skeptiski, iesaistīties projektā bija mana vīra iniciatīva, bet, sākoties projektam, kļuva aizvien interesantāk. Patlaban pusi nepieciešamās enerģijas ražojam paši savā mājā,» stāsta P. Vosa.

Viņa atzīmē, ka bieži cilvēki neapzinās, cik daudz elektrības patērē, - viņi atstāj ieslēgtu gaismu, kad tas nav vajadzīgs, neizslēdz elektroierīces, netaupa silto ūdeni. Līdzīgi darījusi arī viņa pati, bet projekta ietvaros radusies izpratne par to, cik daudz enerģijas tiek patērēts, cik resursu tiek izmantots un kā var dzīvot ekonomiskāk.

Bez finansiāla ieguvuma

Mūsdienās elektroenerģiju galvenokārt iegūst no dabasgāzes, bet ar laiku tās krājumi var mazināties, tāpēc nepieciešams domāt par atjaunojamo enerģiju. Tomēr nevar paļauties uz to, ka vienmēr spīdēs saule un būs vējš, tāpēc nepieciešams izveidot sistēmu, kas nodrošina nepārtrauktu enerģijas plūsmu. Šī «gudrā» pilsēta ir veids, kā to izdarīt, Dienai paskaidroja projekta vadītājs Alberts van den Norts. Visas mājas ir saslēgtas vienotā enerģijas tīklā, kas veido lokālu sistēmu, tomēr tā pievienota arī centrālajai sistēmai. Katrā mājā tika nomainīta apkures sistēma, uzstādot enerģijas distribūcijas transformatorus, kuru darbību iedzīvotāji var paši regulēt. Uz katras mājas jumta uzstādīti saules paneļi. Rezultātā lielu daļu enerģijas mājsaimniecības ražo pašas. Tomēr svarīgi izmantot enerģiju tad, kad ir visizdevīgāk - par zemāko cenu. Šo darbu veic īpaši izstrādātā sistēma, kas uzstādīta katrā mājā. Izskaitļojot enerģijas tarifu dotajā brīdī, tiek izlemts, kā to izmantot. Tāpat kaimiņi savā starpā var dalīties ar enerģiju, ja kāda no mājsaimniecībām to iegūst vairāk. Brīdī, kad Diena viesojās «viedajā pilsētā», enerģija tika ražota vairāk, nekā tērēta - kamēr ražoti tika 30 kilovati, tikmēr tērēts vien 21 kilovats. To ikviens projekta dalībnieks var apskatīties. Tāpat katra mājsaimniecība var sekot līdzi savam enerģijas patēriņam un saražotajam apmēram.

P. Vosa gan atzīst, ka pagaidām finansiālu ieguvumu nejūt. Tomēr pēc pilotprojekta beigām augustā visas iekārtas mājsaimniecības varēs paturēt. Tikmēr A. van den Norts norādīja, ka projekts kopumā izmaksājis piecus miljonus eiro, no kuriem pusi subsidējusi valsts. Savukārt pēc pilotprojekta beigām plānots to attīstīt plašākā mērogā, ar laiku iesaistot pat tūkstošiem mājsaimniecību. Līdz ar to iedzīvotāji varētu just finansiālu ieguvumu.

No sālsūdens un saldūdens

Inovatīvs projekts uzsākts arī citā Nīderlandes pilsētā Afsleitdeikā - elektrību ražo, saplūdinot sālsūdeni un saldūdeni. Lai gan šāda «zilās enerģijas» tehnoloģija pasaulē jau ir pazīstama, tomēr Nīderlande ir pirmā valsts, kas pārbauda to reālā vidē, nevis laboratorijā. Princips pēc būtības vienkāršs - caur speciālām membrānām plūst sālsūdens un saldūdens vienlaikus, bet membrāna atdala pozitīvi un negatīvi lādētos jonus, kā rezultātā rodas enerģija. Kā Dienai norādīja projekta pārstāvis Ēriks Voss, šim projektam ir ļoti liels potenciāls, tomēr tas pagaidām ir izmēģinājuma stadijā. Tomēr, ja tas būs veiksmīgs, visā pasaulē šādā veidā būs iespējams ražot 1,4-2,6 teravatus enerģijas. Savukārt Nīderlandē šādā veidā varētu ražot 10%-15% no nepieciešamā enerģijas apjoma. Šādam enerģijas resursam ir būtisks priekšnosacījums - vienviet jābūt lielam daudzumam sālsūdens un saldūdens. Līdz ar to piemērotākās ir vietas, kur jūrā ietek upes.

Lai šādu enerģijas iegūšanas veidu komercializētu, vēl jāpārvar vairāki šķēršļi. Pirmkārt, nepieciešams uzlabot tehnoloģiju, novēršot nepilnības. Piemēram, speciālās membrānas ātri kļūst nelietojamas, jo tās aizsprosto dažādi mikroorganismi un augi. Līdz ar to sadārdzinās enerģijas ieguve. Otrkārt, jāatrod veids, ka samazināt iegūtās elektroenerģijas cenu. Patlaban tā svārstās ap 50 centiem par kilovatstundu, bet to nepieciešams samazināt līdz 20 centiem. Ē. Voss gan atzīmēja, ka tas ir iespējams un ap 2025. gadu iegūtās elektrības cena varētu sasniegt vidējo līmeni valstī. Tomēr, lai to paveiktu un projektu komercializētu, nepieciešamas lielas investīcijas. Patlaban projektā ieguldīti astoņi miljoni eiro, no kuriem puse bija valsts subsīdijas. Nākamajai attīstības fāzei nepieciešami seši miljoni eiro, bet, lai projektu komercializētu, aptuveni 300 miljoni eiro.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Viedā pilsēta

Vieta: Groningena, Nīderlande. Piedalās 40 mājsaimniecības.
Periods: 2011. gada septembris - 2014. gada augusts.
Saules enerģija: 400 m2 - privātie saules paneļi, 355 m2 - saules paneļu lauks, maksimālā jauda 82 kW.
Siltumenerģijas uzglabāšana: augstas efektivitātes boileri, jauda 333 kWh.
Elektroenerģijas uzglabāšana: divi akumulatori, kopējā jauda 8 kWh.
Patēriņš: līdz 35 kW/h.
Ražošana: līdz 25 kW/h.
Avots: www.dnvgl.com

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?