Pēdējās nedēļās visbiežāk lietotais teikums Vācijas medijos ir - ar draugiem tā nedara! Tas apraksta sajūtu, ko izjūt vācieši, kad runa ir par amerikāņu datu vākšanas māniju viņu, it kā uzticamo partneru, valstī.
Lietas kļuva nopietnākas, kad Vācijas kanclere Angela Merkele uzzināja, ka arī viņas partijas telefons tiek noklausīts. Iedzīvotāju datu vākšana ir viena lieta, valsts vadītājas noklausīšanās jau ir pavisam citā līgā. Iedzīvotāju izspiegošanā vācu drošības dienesti labprāt sadarbojās ar amerikāņiem, taču kancleres noklausīšanās gadījumā viņiem bija jāatzīst sava kapitulācija.
Savienoto Valstu vēstnieks tika izsaukts sniegt paskaidrojumus, kanclere nekavējoties personīgi zvanīja Barakam Obamam, un visi apmainījās dusmīgiem skatieniem. Aizsākās tas, ko vēsturnieki pēc vairākām desmitgadēm varbūt novērtēs kā pirmo atklāto konfliktsituāciju Eiropas un ASV starpā pēc Otrā pasaules kara.
Ceturtdien transatlantiskajām attiecībām sāpīgā vizītē uz Maskavu devās Vācijas Zaļo partijas pārstāvis Hanss Štrēbele. Tur politiķis tikās ar Edvardu Snoudenu, lai pārrunātu viņa iespējas liecināt prokuratūras vai izmeklēšanas komisijas priekšā. Tiek apsvērta pat iespēja Snoudenam piešķirt uzturēšanās atļauju, lai viņš varētu nokļūt Berlīnē un liecināt. Štrēbele paudis, ka brīvu Snoudena nokļūšanu līdz Vācijai teorētiski būtu iespējams nodrošināt. Sliktākajā gadījumā viņu varētu izjautāt arī Maskavā. Tikšanās laikā arī pats Snoudens izteica gatavību liecināt, tikai nav zināms, cik tam gatava būs Krievijas puse.
Kamēr vairākums Eiropas izspiegoto valstu visai asi nosoda ASV slepeno dienestu rīcību, Lielbritānijas premjerministrs vainīgo ir atradis kaut kur pavisam citur. Ļaunuma sakne ir no ceļa nomaldījušies mediji, kas bezatbildīgi izplata viņu rīcībā nonākušo informāciju.
«Es nevēlētos izmantot tiesu pavēles, oficiālus pieprasījumus vai vēl stingrākus pasākumus. Es domāju, ka daudz labāk ir vērsties pie laikrakstu sociālās atbildības. Bet, ja tie šo atbildību neparādīs, valdībai būs ļoti grūti tajā vienkārši noskatīties no malas un neko nedarīt,» parlamenta priekšā teica Deivids Kamerons. Un vēl piebilda, ka jo īpaši The Guardian ir padarījis šo valsti mazāk drošu.
Šis laikraksts ir galvenais Snoudena materiālu publicētājs, un pirms dažiem mēnešiem redakcijai jau bija jānoraugās, kā drošības dienestu darbinieki viņu priekšā iznīcina vairākus laikrakstam piederošos cietos diskus, kuros bijusi valsts drošību apdraudoša informācija. Toreiz The Guardian to brīvprātīgi pieļāva.
Laikraksta tiesības enerģiski aizstāvējis Londonas mērs Boriss Džonsons. «Es domāju, ka informācija, ka Baraks Obama noklausās Angelas Merkeles telefonsarunas, nekādā mērā neapdraud valsts drošību. Tas vienkārši ir ārkārtīgi pazemojoši, un tam bija jānonāk atklātībā,» savu viedokli pauda Džonsons.
Vai Deivids Kamerons vēl ir Eiropas draugs? Šķiet, ka sala no kontinenta attālinās ātrāk, nekā to apgalvo ģeofiziķi.