Trīs modeļi
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) ir gandarīts - pēc vairākkārtējiem pieprasījumiem izdevies pārliecināt valdību piešķirt papildu desmit miljonus eiro veselības nozarē strādājošajiem, lai izlīdzinātu personāla atalgojumu pēc minimālās algas palielināšanas. Līdz ar to droši var teikt, ka kaut nedaudz, bet no 1. janvāra mediķu atalgojums pieaugs. Konkrētāk patlaban runāt ir grūti, jo pašā ministrijā līdz galam skaidrības nav. Tā arodbiedrībai piedāvājusi izvērtēt trīs iespējamos variantus. Kā Dienai pastāstīja VM pārstāve Iveta Ciganova, pirmais modelis paredz procentuāli vienādu algu pieaugumu visiem nozarē strādājošajiem. Tas nozīmē, ka algas pieaugums būtu arī tiem speciālistiem, kuri šobrīd saņem lielākas algas nekā pārējie. Otrais modelis paredz, ka visiem nozarē strādājošajiem algas tiktu palielinātas par vienādu summu. Savukārt trešajā variantā lielākie ieguvēji būtu zemāk atalgotie darbinieki - tie saņemtu procentuāli lielāku darba samaksas pieaugumu, bet labāk atalgotie speciālisti - mazāku. Ko tas reāli nozīmētu naudas izteiksmē, ministrijā neatklāj. Tas būs atkarīgs no tā, kuru modeli akceptēs arodbiedrība.
Tikmēr arodbiedrībai nešķiet apmierinošs neviens no ministrijas piedāvājumiem. LVSADA vadītājs Valdis Keris pirms sarunām ar ministriju nevēlējās detalizēti piedāvājumus apspriest, bet piebilda, ka tas atalgojumu palielinātu vien par 3 %. Savukārt arodbiedrība uzstāj - pieaugumam jābūt vismaz 10 %, un tam nepieciešami 22 miljoni eiro.
Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka šī un nākamā gada laikā vidējā darba samaksa valstī kopā pieaugs par 10,5 %, atzīmē V. Keris, bet tajā pašā laikā šogad mediķiem atalgojums pieauga tikai minimālās darba samaksas ietvaros. Tas nozīmē, ka gan ārstu, gan māsu atalgojums pret vidējo tautsaimniecībā tikai turpinās slīdēt uz leju un veicinās profesionāļu aizplūšanu no valsts.
Neskatoties uz to, ka nemitīgi tiek atkārtots, ka budžeta iespējas ir izsmeltas, V. Keris uzskata - vajadzīgo naudu ir iespējams atrast. Kā variantu viņš piedāvā samazināt finansējumu, kas domāts slimību profilakses pasākumiem. Proti, ministrijā iecerēts projekts, kurš paredz Eiropas fondu līdzekļu izlietošanu profilaksei - 55 miljonus eiro -, no kuriem valsts finansējums ir 8,3 miljoni eiro. Izpētot plānoto finansējumu un projekta saturu, arodbiedrības vadītājs secinājis, ka tur ir arī «apšaubāmas lietas». Piemēram, minēts, ka publiskajā iepirkumā cilvēkresursu izmaksas nepārsniedz 80 eiro par cilvēkstundu. Šādas summas radot sašutumu. Pēc viņa domām projekta apjomu var samazināt uz pusi, līdz ar to valsts budžetā ietaupot aptuveni četrus miljonus eiro.
Visi nav vienoti
Lai gan arodbiedrībā jau lemts par streika procedūras sākšanu, tā vēl centīsies panākt kompromisu. V. Keris uzsver, ka streiks nebūtu patīkams nevienai pusei. Taču patlaban nav iespējams pat pateikt, kad sāksies izlīgšanas sarunas, jo ministrija nav devusi atbildi, vai vispār tām piekrīt. Ja atbilde nesekos, arodbiedrībai nekas cits neatlikšot, kā sākt gatavoties streikam. Papildu 10 % algas pieaugumam arodbiedrība vēlas ar VM apspriest arī atbalsta personāla algu paaugstināšanu, tostarp pavāriem, santehniķiem un citiem. Tāpat svarīgi ir saglabāt noteikto un ar arodbiedrību saskaņoto vidējās darba samaksas sadalījumu: vidējā ārstniecības personāla vidējā mēneša darba samaksa ir 60 % no ārstu darba samaksas; jaunākā personāla vidējā mēneša darba samaksa ir 40 % no ārstu darba samaksas.
Ja veiktu nopietnu aptauju, tad diez vai atrastos kāds veselības nozarē strādājošais, kurš uzskatītu, ka ar atalgojumu šobrīd viss ir kārtībā. Tomēr ne visi uzskata, ka streiks ir īstā metode, lai kaut ko panāktu. Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Inese Budzila Dienai norādīja, ka nav skaidrs, kas tiek domāts ar streiku, jo ārsts nevar nesniegt, piemēram, neatliekamo palīdzību. Pirms daudziem gadiem, kad streiks noticis, divas stundas cilvēki vienkārši sēdēja un neko nedarīja, bet tajā pašā laikā gāja uz darbu sešos no rīta, lai paspētu izdarīt visus darbus. I. Budzila uzskata, ka iedarbīgāka būtu masveidīga atlūgumu iesniegšana. Iespējams, tas valdībai liktu aizdomāties par situācijas nopietnību.