Apspriešana norit karsti
Attīstības plānā pilsēta ar 20 000 zemes vienībām sadalīta 18 daļās, lai varētu konkretizēt katra zemesgabala apbūvi. Plāna apspriešanu rīko sešus vakarus, katru no tiem veltot konkrētām pilsētas daļām, un tajās piedalās visdažādākie iedzīvotāji, arī uzņēmēji, domes deputāti, manīta Saeimas deputāte Ilma Čepāne un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība). Visās sanāksmēs ir pārstāvji no Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB), kuras aktivitāti bargi kritizē domes finansētais laikraksts Jūrmalas Nedēļas Ziņas (JNZ), kas regulāri publicē plānu aizstāvošus rakstus. Pēc tam, kad JAB sāka parakstu vākšanu pret vairāku teritoriju zonējuma maiņu un apbūvi, JNZ publicēja anketu, kurā iespējams parakstīties, lai tieši šajās teritorijās zonējumu saglabātu tādu, kāds ir jaunajā plānā, tātad apbūvējamas teritorijas, jo tas esot vajadzīgs pilsētas attīstībai. Viena no sabiedriskās apspriešanas sanāksmēm, kur piedalījās Diena, ilga vairāk nekā trīs stundas un beidzās ar to, ka iedzīvotāji masveidā piecēlās un izgāja no zāles. Citas sanāksmes bijušas vēl ilgākas. Sanāksmes protokolē, priekšlikumus ļoti atsaucīgi uzklausa un sola, ka pēc zināmiem kritērijiem tos izvērtēs gan Grupa 93 eksperti, gan pilsētas domes izveidotā darba grupa. «Viens no galvenajiem aspektiem ir plānojuma risinājumu atbilstība pilsētas attīstības stratēģijai, tātad - pilsētas attīstības prioritātēm. Nepārkāpjams princips ir risinājumu (šajā kontekstā - ierosinājumu) atbilstība normatīvo aktu prasībām. Citi apsvērumi pārsvarā saistīti ar plānošanas metodiskajiem, tehniskajiem un juridiskajiem aspektiem,» skaidro Grupa 93 direktors Neils Balgalis. Sabiedrības pārstāvji gan kritizē darba grupas līdzšinējo veikumu, jo nav tikuši uzklausīti. «Mūsu iebildumi nav ņemti vērā. Kad plānu izlika apspriešanai, mēs lūdzām sagatavot materiālu, kur parādīts, kas mainās dabas pamatnes teritorijās, bet tāda materiāla nav,» stāsta JAB priekšsēdētājs Uldis Kronblūms. Darba grupā piedalījās arī Jūrmalas uzņēmēju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Bērzkalns, kurš atzīst: «Es atstāju sanāksmes, jo redzēju, ka maniem priekšlikumiem nav ietekmes.»
Promenāde kā Amerikā
Viens no visstrīdīgākajiem objektiem ir promenāde gar jūras krastu, kas plānota trīs vietās - 4,5 km garumā starp Jaunķemeriem un Kaugurciemu, 0,3 km pie atrakciju parka Nemo un 6,3 km pašā pilsētas centrā starp Dubultiem un Bulduriem. Pašlaik kāpu zona nav īpaši sakārtota, tajā trūkst tualešu, kafejnīcas ir izvietotas teltīs. Taču jaunais risinājums visai radikāli maina pludmales veidolu. Arhitekts Gints Sūna iedzīvotājiem rāda filmiņu, kurā redzama līdzīga promenāde okeāna krastā ASV: «Paskatieties, cilvēki ir laimīgi, viņi brauc uz tādām vietām!» Promenāde paredz naktī izgaismotu pastaigu celiņu ar atbalsta sienu, kas kalpotu arī kā kāpas nostiprinājums, bet blakus celiņam atrastos īslaicīgās lietošanas būves - kafejnīcas, nomas punkti u.c. N. Balgalis atzīst, ka to, cik tuvu viens otram varētu atrasties šādas būves, noteiks detaļplānojums. Savukārt G. Sūnam šķiet, ka tad, ja uzbūvētu šo promenādi, pārējā pludmales daļā, iespējams, nevajadzētu ne soliņus, ne atkritumu urnas, jo visi aiznestu atkritumus uz promenādi, kas būtu pašreizējo krūmu vietā. «Jūs man pasakiet, kāpēc mums tā nevarētu būt?» izsaucas arhitekts. Bargs par šo projektu bija bijušais Jūrmalas galvenais arhitekts un vēlāk arī mērs Leonīds Alksnis: «Klausoties jaunekļa uzstāšanos, es jutu, ka gribu kauties. Ir arī svētas vietas, un Jūrmalai vissvētākā ir pludmale. Tā ir vieta, kam labāk mazāk likt klāt rūpniecisku roku. 1969. gadā bija tik stiprs vējš, ka visas būves noskaloja vienā naktī.» Neoficiāli izskan, ka promenāde varētu būt speciāli ielikta plānā kā objekts, kas raisa diskusijas, lai citus strīdīgākus objektus vieglāk «dabūtu cauri».
Iemesls diskusijām
Diskutablu objektu jaunajā plānā netrūkst, un to publiski atzinis arī Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Piemēram, Dubultos, Slokas ielā, kur šobrīd ir degradēta teritorija, pieļautas augstbūves līdz pat 20 stāviem. N. Balgalis uzsver, ka tas nav pašmērķis, tomēr vajagot piedāvāt vietu investoriem, ja kāds vēlētos šādas ēkas būvēt, un tā tad būtu vienīgā vieta. Projekta autori nespēja atbildēt, kā gadījās, ka teritorijā Dzintaros - starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu, Piestātnes ielu un Krišjāņa Barona ielu - atkal pieļauta apbūve, kaut arī Satversmes tiesa iepriekšējā Attīstības plāna daļu, kas saistīta ar šīs teritorijas apbūvi, atzina par spēkā neesošu. Ir teritorijas, par kurām projekta autori rakstījuši visai sarežģīti: «Gar Jūras ielu un Dubultu prospektu piedāvājam veidot Jūrmalas jauno siluetu, kurā ritmiski mijas lielāka mēroga objekti ar zemākas un irdenākas apbūves kvartāliem.» Izrādās, ka tas nozīmē atsevišķās zemes vienībās atļaut veidot 10 stāvu apbūvi, «lai radītu iespēju veidot rentablus kūrorta uzņēmumus». A. Bērzkalns ir sašutis, ka desmit stāvu apbūves iespēja pieļauta arī pie Dubultu glābšanas stacijas. Projekta autori nenoliedz, ka šajā vietā ir īpaši aizsargājami biotopi, tomēr desmit stāvu ēkas te būvēt tomēr varot. No plāna pagaidām īsti nav skaidrs, kā varētu izskatīties tā saucamie pilsētas vārti, kas plānoti pie iebraukšanas vietām Jūrmalā. Tāpat idejas līmenī bez sīkāka skaidrojuma ir pakalpojumu centru izveide.