Skolā nepārdod
«Sāli saturošie produkti, kuros sāls daudzums ir lielāks par 1,25 g uz 100 g, par kaitīgiem netieši atzīti līdz ar 2006. gadā veiktajām izmaiņām higiēnas prasībās izglītības iestādēm, jo saskaņā ar šīm prasībām lielu daļu čipsu skolās tirgot ir aizliegts,» Dienai norāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docents Viesturs Rozenbergs.
Jāatceras, ka 2006. gada vasarā Ministru kabinets pieņēma grozījumus higiēnas prasībās pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm. Grozījumi noteic, ka Latvijas izglītības iestādēs ir aizliegts tirgot neveselīgu pārtiku un dzērienus, arī čipsus un sāļās uzkodas, krāsainās limonādes, kvasu un krāsvielas saturošas košļājamās gumijas. Latvijas izglītības iestādēs netiek tirgotas uzkodas, kas satur 1,25 gramus (vai vairāk) sāls uz 100 gramiem produkta vai pusgramu (vai vairāk) nātrija uz 100 gramiem produkta. Toreizējais veselības ministrs Gundars Bērziņš grozījumu pieņemšanas laikā apgalvoja, ka Latvija ir pirmā Eiropas Savienības valsts, kura pieņem šādus ierobežojumus. Viņš pieļāva, ka Latvijas piemēram sekos daudzas valstis. Aizliegumu nosakošie grozījumi higiēnas prasībās stājās spēkā 2006. gada 1. novembrī. Savukārt pērn, 2010. gadā, kaimiņvalstī Lietuvā tika ieviesta jauna skolēnu ēdināšanas kārtība vispārizglītojošajās skolās, kas arī noteica aizliegumu Lietuvas izglītības iestādēs tirgot par neveselīgiem atzītus pārtikas produktus, arī sāļās uzkodas.
Un vēl kāda aktualitāte - šovasar Latvijā vadošais kartupeļu čipsu Ādažu čipsi un sāļo uzkodu ražotājs Latfood pievienojies Eiropas Savienības starptautiskajam memorandam, saskaņā ar to produktu reklāmas netiks izvietotas raidījumos, kuru tiešā auditorija ir bērni līdz 12 gadu vecumam, kā arī skolās.
Pilnīgi bez sāls nevar
«Ņemot vērā notikumus saistībā ar dāņu profesoru, kuršnesen Latvijā pauda savu viedokli par dažiem pārtikas produktiem, konkrēti nevienu produktu publiski vērtēt nevēlos,» norādīja uzturzinātnieks Viesturs Rozenbergs. «Bet runājot par sāļajām uzkodām, tātad par sāli uzturā, jāņem vērā, ka, pirmkārt, sāls ir cilvēka organismam vitāli nepieciešama viela, pilnīgi bez šīs vielas organisms nespēj normāli funkcionēt. Otrkārt, jāatceras, ka pēc toksiskuma pakāpes sāls ir «indīgāka» par etilspirtu. Izdzerot puslitru degvīna (aptuveni 200 grami etilspirta), lielākajai daļai cilvēku būs viegla saindēšanās, bet, apēdot 200 gramu sāls, sekas būs smagas. Mans personīgais viedoklis, ko esmu paudis arī dažādos semināros un ekspertu sanāksmēs, ir tāds, ka nevienā ēdienā sāls saturam nevajadzētu pārsniegt 0,9 gramus uz 100 gramiem produkta. Diemžēl to ir grūti realizēt reālajā dzīvē, jo iedzīvotāji, arī bērni, ir pieraduši pie sāļiem ēdieniem, un maltīte ar mazāku sāls saturu šķiet bezgaršīga.»
Vēlamais sāls saturs pieauguša cilvēka ikdienas uzturā, pēc Viestura Rozenberga domām, būtu mazāk par četriem gramiem dienā, kas gan neattiecas uz ļoti smagā, fiziskā darbā nodarbinātiem cilvēkiem un sportistiem, kuri varot atļauties patērēt pat lielāku sāls daudzumu, bet bērniem savukārt ieteicams mazāks sāls daudzums.
Veselīgs var būt arī kaitīgs
LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docents Viesturs Rozenbergs norāda, ka ļoti liela nozīme ir cilvēku izpratnei par to, ka ikdienas uzturs jāplāno pārdomāti un saprātīgi. «Es uzskatu: ikvienam cilvēkam ir jāsaprot, ka to pārtikas produktu vidū, kuri ir veikalu plauktos, nav absolūti kaitīgu vai absolūti veselīgu produktu.» Visu nosaka atsevišķu produktu patēriņa samērīgums - daudz lielāks risks akūti saindēties var būt, vienā paņēmienā apēdot kilogramu it kā veselīgu augļu, kas satur zināmu daudzumu pesticīdu, nekā apēdot 100 gramu sāļo čipsu. Turklāt ja šie čipsi tiek ēsti ne biežāk kā reizi nedēļā. Bet pavisam citāda - daudz nevēlamāka - būs sāļo uzkodu ietekme uz skolēna veselību, kas nevis remdē izsalkumu, kārtīgi paēdot skolā piedāvātās siltās pusdienas, bet gan katrā starpbrīdi skrien uz veikalu, kas atrodas pāri ielai, pēc čipsiem, katru dienu apēd pa puskilogramam šo čipsu, kurus vēl papildina ar sāļajiem riekstiņiem.
Protams, pārāk sāļa uztura lietošanas vienīgais riska faktors nav šajā rakstā aplūkotās sāļās uzkodas vien, bet arī vēl citi sāļie produkti. «No mana kā uztura speciālista viedokļa ne mazāka problēma par sāļo uzkodu lietošanu ir paaugstinātais sāls saturs daudzos pārtikas produktos un gatavajos ēdienos sabiedriskajā ēdināšanā. Piemēram, daudzas maizes šķirnes, ko ražotājs piedāvā kā ļoti veselīgas, šajā kontekstā ir ne tikai ļoti neveselīgas, bet pat aizliedzamas izglītības iestāžu bufetēs kā veselībai bīstams produkts. Arī zivju konservi, desas, sieri un citi produkti. Piemēram, izēdot vienu kārbu konservu skumbrijas eļļā, (240 g) tiek uzņemta visas dienas sāls norma,» izklāsta V. Rozenbergs.
Pieaugušiem cilvēkiem tieksme pēc ļoti saldiem un ļoti sāļiem ēdieniem ir viena no bioloģiskās novecošanās pazīmēm, aicina atcerēties uzturzinātnieks.