Šie vārdi tā vienkārši neizgaisa - mani ieintriģēja frāzes «bieži izmantojam», «pati visu izdara». Un tad vēl iztēlojos iespējamās emocijas. Kā tas ir, kad mājās cepas maize, kā virtuve piepildās ar noslēpumainu sajūtu un neatkārtojamu aromātu…
Likumsakarīgi, ka šoruden Ābolu festivālā pie lielveikala Spice negaidīti ieraudzītā maizes cepamā krāsniņa par «īpašo svētku cenu» (maizes krāsniņu cenas svārstās 37-130 latu robežās) nokļuva mūsu virtuvē. Un izmēģinājums - kā izcept maizi pašiem - varēja sākties.
Katrai krāsniņai ir pievienotas receptes: var izcept baltu, melnu vai kādu citu maizi. Taču tas ir nieks, salīdzinot ar to, ko piedāvā internets. Tur var atrast ķirbju, dzērveņu un melleņu, antioksidantu, alus un simtiem citu maižu receptes. Iespēja, ka katru nedēļu vismaz gada garumā varēs cept citu maizi, ir nodrošināta! Bet pirms eksperimentēšanas vēlams iegādāties sauso maizes raugu, jo tas ir gandrīz visu piedāvāto recepšu sastāvā. Citas sastāvdaļas gan ir tādas, kuras vai nu ir jau atrodamas kādā no virtuves skapīšiem, vai arī iegādājamas tuvākajā veikalā. Var pat nopirkt gatavus maizes maisījumus paciņās. Tad jāpievieno tikai ūdens un eļļa. Taču, manuprāt, ja reiz cep savu maizi, tad labāk izvēlēties variantu, kad esi pārliecināts, ka starp sastāvdaļām nav garšas pastiprinātāju un uzlabotāju. Un darbošanās patiešām ir vienkārša: precīzi traukā jāsaber visas norādītās sastāvdaļas, tālāk jau maizes mašīna zina pati, kas jādara. Jārēķinās tikai, ka cepšanas laiks ir pietiekami garš - vairākas stundas -, tāpēc labāk krāsniņu ieslēgt vakarā. No rīta tevi sagaidīs smaržojoša virtuve un vēl silta maize.
Taisnības labad jāteic, ka pagaidām izcept manu izsapņoto unikālo un neatkārtojamo maizi nav izdevies. Varbūt tāpēc, ka manas garšas kārpiņas teic, ka nekas nepārspēs pēc sentēvu metodēm abrā raudzētu un īstā malkas krāsnī ceptu maizi. Tomēr pilsētā der arī modernais izgudrojums. Pat tā dizains ir uzteicams - krāsniņa nav pārāk liela un uzkrītoša, to droši var ierūmēt uz virtuves darba galda virsmas.