Vai nebūs tukšs šāviens
Ķeguma novada pensionāru biedrība ir viena no tām, kuru balsi sadzird, kad runa ir par sociālpolitiskām norisēm sabiedrībā. Viņiem ir savs viedoklis un noturīgas tradīcijas. Biedrība dibināta 1997. gadā, pašlaik tā ieguvusi oficiālu sabiedriskā labuma statusu un tajā aktīvi darbojas 122 pensionāri. Kopumā novadā ir vairāk nekā 1000 pensijas vecuma ļaužu. Kā stāsta biedrības vadītāja vietnieks Harijs Jaunzems, viņi nezinot novadā bagātus pensionārus. «Mums te visiem ir ap 200 latu pensija, pat mazāk. Uzskatu, pensijas jāindeksē visiem - ar ko sliktāks tas, kam 210 latu? Bet jāindeksē ar koeficientu, tad visi būtu apmierināti. Mūsu mērķis ir aizstāvēt pensionāru tiesības, uzlabot materiālo stāvokli, jo mūsu dzīves līmenis visu laiku slīd lejā. Esam daudz kritizējuši Pensionāru federāciju par tās darba stilu. Aktīvi darbojoties, var daudz izdarīt, bet ir jānāk klajā ar konkrēti izstrādātiem priekšlikumiem un prasībām,» uzskata H. Janzems.
Ķegumnieki spriež, vai piedalīties 7. septembra akcijā Doma laukumā, kur paredzēts vairāku tūkstošu pensionāru mītiņš, lai izteiktos par pensionāru problēmām valstī, kas steidzami jārisina un jānovērš. «Baidos, ka aizbrauksim, parunāsim un ar to arī viss beigsies,» bažas pauž H. Jaunzems. «Domāju, ar mītiņiem nekas īpašs nevarētu izdoties. Drīzāk ko panākt varētu ar konkrētu, mērķtiecīgu rīcību, kā tas bija, kad rakstījām iesniegumus par pensionāru trūcīgo stāvokli, prasot pensiju indeksāciju. Kaut panācām pensijas palielinājumu par 4%, tomēr to panācām,» atzīst Uldis Ābelis un piebilst: «Apmierināti gan nevaram būt, tomēr gandarīti, ka mūsu balsis ir sadzirdētas.» Vai būtu nepieciešams jau rīkot nākamos mītiņus? «Baidos, vai tikai tas nebūs tukšs šāviens,» tā H. Jaunzems.
Projektu meistari
Taču ne vien par pensijām diskutē Ķegumā. Biedrība līdz šim īstenojusi jau deviņus projektus - Vija Jaunzeme ir projektu rakstīšanas meistare. «Projektu rakstīšana nav sarežģīta, katrā biedrībā kāds to var īstenot. Vispirms tikai vajadzīgs kāds, kas ierāda, kā rakstīt iesniegumu, aizpildīt veidlapas un pēc tam rakstīt atskaites,» atšķirot biezu nūjošanas projekta mapi, stāsta V. Jaunzeme. Seniore gan neslēpj, ka ar katru realizētu projektu nodomājot - šis nu būs pēdējais: «Bet, kad tas realizēts, atkal šķiet - kāpēc nepaņemt naudiņu, ja tā tiek piedāvāta?» Līdzekļus biedrība piesaistījusi no ES Lauksaimniecības attīstības fonda, savukārt pašvaldība nodrošinājusi līdzfinansējumu 10% apmērā. Lielākoties izsludinātie projekti saistīti ar sabiedrības aktivizēšanu - senioriem ir iespējas īstenot ieceres dažādos virzienos. Ķegumā seniori šādi iemācījušies aust, atvēruši rokdarbu darbnīcu, iegādājušies datorus un biroja aprīkojumu, nūjošanas inventāru, apguvuši novada kultūrvēsturiskos objektus. H. Jaunzems stāsta - kopš 2007. gada kopumā no struktūrfondiem investēti apmēram 25 tūkstoši latu. «Pensionāru federācijā ir pāri par 100 pensionāru biedrībām, bet vairāk nekā puse no tām ir neformālas kopas, tādējādi nevar ne projektus realizēt, ne iegūt sabiedriskā labuma statusu. Nevar neko! Taču visas biedrības vajadzētu reģistrēt, un federācijai būtu jāpalīdz to izdarīt, lai visiem būtu šī potenciālā iespēja,» uzskata H. Jaunzems.
Tikai iekustināt!
«Mūsu seniori ir ļoti jauki cilvēki,» par saviem novadniekiem teic biedrības «kultūras ministre» un radošās darbnīcas organizatore, floriste Dagnija Berķe. «Man bija ideja saorganizēt rokdarbniekus, citādi visiem pūralādes pilnas un vairs neko nedara,» atceras Dagnijas kundze. «Sākumā gāja grūti, mēģinot cilvēkus izkustināt, bet pakratīja tās pūralādes, un sāka strādāt paši! Nu esam sanākuši jau 14 dalībnieki. Četrreiz gadā rīkojam rokdarbu izstādes - pārdošanas. Beidzot jūtu, ka cilvēki sākuši darīt! Tikai iekustināt vajag,» atzīst Dagnija Berķe. Par radošo darbnīcu ieinteresējušās arī vidusskolnieces - gribot iemācīties adīt, citas rokdarbu prasmes. Dagnija cer, ka šis projekts izvērsīsies, iesaistot arī jauno paaudzi.
Vēl jau Ķeguma novada pensionāru biedrības pārstāvji var lepoties ar senioru deju kolektīvu un kori, arī ar savu sporta veterānu sasniegumiem. Gan Uldis Ābelis, gan Harijs Jaunzems piedaloties veterānu mačos galda tenisā, vieglatlētikā, soļošanā. Starp citu, novadā stiprā dzimuma pārstāvji nav kūtri - biedrībā darbojas apmēram trešdaļa kungu. «Piedalījāmies Latvijas sporta veterānu 50. sacensībās, tajās mūsu kolektīvs ieguva 2. vietu mazo novadu grupā. Esam sportiski!» lepnumu neslēpj U. Ābelis.
Kaut sarunu esam sākuši par bēdīgajām materiālajām iespējām, ķegumnieki teic - nauda viņu vecumā nav vienīgā pilnvērtīgas dzīves garantija. Jā, būtu vairāk līdzekļu, varētu vairāk piedalīties dažādās aktivitātēs, braukt ekskursijās. «Bet galvenais, ka mums te ir tik lustīgi cilvēki! Optimisms arī ir no svara,» atzīst ķegumnieki.