SIA Jūrmalas siltums pašlaik spēkā esošos līgumus ar iedzīvotājiem noslēdza pirms diviem gadiem, un tie noslēgti ar katra dzīvokļa īpašnieku, nevis īpašnieku kopību, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Zigurds Starks. Atšķirībā no Rīgas, kur par tiešo rēķinu sagatavošanu pakalpojumu sniedzēji plāno iekasēt vismaz trīs eiro, Jūrmalas siltuma rēķinos par to sagatavošanu iekļauta maksa 43 centi. Tomēr Z. Starks neslēpj, ka siltumapgādes uzņēmumi ne tikai Jūrmalā, bet arī citviet Latvijā īpaši nepriecājas par tiešajiem norēķiniem, jo ar namu apsaimniekotāju slēgt līgumu ir vienkāršāk. «Problēma ir ar karsto ūdeni - māja zudumus var norakstīt uz to rēķina, kam nav skaitītāju, un tādi katrā mājā viens vai divi atrodas, bet tie ir «drošie nemaksātāji». Pārējie iedzīvotāji, protams, ir priecīgi kopējo parādu norakstīt uz kādu, bet tie ir bezcerīgi parādi,» stāsta Z. Starks. Viņaprāt, arī tiešo norēķinu gadījumā nepieciešama sadarbība ar apsaimniekotāju, jo mājas iekšējie siltummezgli joprojām ir apsaimniekotāja, nevis siltuma ražotāja pārziņā. Dažās mājās, kuras apsaimnieko īpašnieku kooperatīvi, to pārstāvji veic maksājumu aprēķinu katram dzīvoklim, bet lielākajai daļai klientu to dara Jūrmalas siltums. Tiešie norēķini par ūdeni un siltumu jau vairākus gadus ir vairākās pašvaldībās, piemēram, Bauskas novadā.
Diena jau rakstīja, ka daži atkritumu apsaimniekotāji maksu par rēķina sagatavošanu aprēķina atkarībā no dzīvokļu skaita mājā un šī maksa var atšķirties pat vairākas reizes no trīsarpus līdz vairāk nekā 17 eiro par vienu rēķinu. Daudzos Vidzemes novados un dažviet Latgalē atkritumu apsaimniekošanu veic SIA ZAAO, kas līdz šim līgumus slēgusi ar namu apsaimniekotājiem. Uzņēmuma pārstāve Zane Leimane Dienai stāsta, ka šobrīd neviena privātpersona nav izrādījusi interesi par tiešajiem norēķiniem, bet dažos novados mājokļu apsaimniekotāji gan ir uzdevuši jautājumus. Uzņēmums ir aprēķinājis, ka par viena rēķina sagatavošanu prasīs 2,78 eiro plus PVN. Lai tiešos norēķinus veiktu, nāktos darbā pieņemt piecus cilvēkus, nodrošināt viņiem darba vietas, pielāgot datorprogrammas un nodrošināt maksājumu kontroles sistēmu. Mājsaimniecībai, kurā dzīvo trīs cilvēki, rēķins par atkritumu izvešanu dubultotos, ja tā izvēlētos maksāt tieši ZAAO, nevis apsaimniekotājam, atzīst Z. Leimane.
Rēķinu sagatavošanas dārdzības dēļ labi domātie tiešie maksājumi popularitāti negūs, prognozē Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. Pakalpojumu sniedzēju augstās cenas izraisa iedzīvotājos vēlmi palikt pie esošās sistēmas, kad tiek maksāts namu apsaimniekotājiem, kuri tālāk norēķinās par pakalpojumiem. Vaicāts, kāpēc namu apsaimniekotāji neprasa papildu maksu par rēķina sagatavošanu, Ģ. Beikmanis atzīst, ka tā izveidojies vēsturiski un apsaimniekošanas firmām pašreiz nav no jauna jāveido datubāzes. Tomēr namu apsaimniekotāji joprojām ir neapmierināti, ka uz viņu pleciem gulstas to cilvēku parādi, kuri pametuši valsti vai pieteikuši privātpersonu maksātnespēju, tāpēc parāda summas no viņiem piedzīt ir nereāli. Ja iedzīvotāji norēķinātos ar pakalpojumu sniedzēju bez starpnieka, šo situāciju risināšana būtu uz pakalpojumu sniedzēja, nevis namu apsaimniekotāja pleciem. «Jautājums, kas notiek ar nemaksātājiem, netiek atrisināts, un kopumā sanāk, ka nekas nemainīsies,» secina Ģ. Beikmanis.
Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteic, ka tiešie norēķini par pakalpojumiem sākami ne agrāk kā 2015. gada 1. oktobrī, izņemot gadījumus, kad dzīvojamās mājas īpašnieks un pakalpojuma sniedzējs par tiešajiem norēķiniem vienojušies jau iepriekš.