Gandrīz slimnīcā
24 gadus vecajai Baibai sāpējis zobs, tāpēc aptiekā nopirktas pretsāpju tabletes. Lai gan aptiekāre stāstījusi par zāļu lietošanu, mājās viņas teiktais aizmirsts. Meitene dienas laikā izdzērusi vien pāris tablešu, bet zobu sāpes vakarā saasinājušās, tāpēc tās dzertas biežāk. Naktī Baibai palicis slikti - reibusi galva, bijusi nelabuma un paaugstināta stresa sajūta, trīcējušas rokas. «Ja man paliek slikti, dodos gulēt, bet šoreiz biju tik ļoti nobijusies, ka man bija bail aizmigt. Pirmajā brīdī domāju, ka esmu vienkārši pārstrādājusies, bet, izlasot zāļu lietošanas instrukciju, secinājumus izdarīju ātri - zāles biju pārdozējusi,» par pieredzi stāsta meitene. Lai gan tuvumā atradusies slimnīca, Baiba vispirms sazvanījusi ārstu, kurš ieteica rīkoties pašai mājās. Līdz rītam, izpildot ārsta instrukcijas, palicis labāk. Tomēr šādos gadījumos cilvēks var nonākt arī slimnīcā, brīdina speciālisti.
Trūkst izpratnes
Lai gan šādu gadījumu nav ļoti daudz, ārsti atzīst, ka cilvēkiem trūkst izpratnes par racionālu zāļu lietošanu. Piemēram, februārī kāda deviņus gadus veca meitene nogādātā slimnīcā ar medikamentu saindēšanos, kad izdzērusi desmit pretklepus pulverīšu, Dienai pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola. Arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska norādīja, ka ikdienā ir pietiekami daudz gadījumu, kas liecina par izpratnes trūkumu sabiedrībā. Vieni no traģiskajiem gadījumiem ir tad, kad zāles nepareizi uzglabātas un bērns tās apēd, noturot par konfektēm. Tāpat cilvēki mēdz patvaļīgi sākt lietot recepšu zāles vai antibiotikas, kas palikušas pāri no iepriekšējām slimošanas reizēm. Reizēm vecāki neseko līdzi, cik daudz zāļu devu iedod atvasei, rezultātā bērns smagā stāvoklī nonāk slimnīcā.
Biedrības Veselības projekti Latvijai pārstāve Vita Dumpe Dienai pastāstīja, ka, pēc Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem, 50% cilvēku zāles lieto neatbilstoši un nav pamata domāt, ka Latvijā situācija būtu labāka. Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks pieļauj, ka Latvijā situācija varētu būt labāka, tomēr atzīst, ka precīzu datu ministrijai nav. Tāpat viņš atzīst - nevajadzīga zāļu lietošana ikdienā ir bieža parādība. «Mēs esam tāda ibumetīna valsts. Jau vairākus gadus tās ir visvairāk pārdotās zāles Latvijas aptiekās. Bet ļoti daudzos gadījumos šo zāļu lietošana ir nepamatota,» sacīja J. Zvejnieks. Kā galveno problēmu viņš min komunikācijas trūkumu ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu. Vienlaikus gan VM pārstāvis atzīst, ka ministrija nav veikusi mērķtiecīgas aktivitātes, lai samazinātu neracionālu zāļu lietošanu. Plānojot farmācijas nozares attīstību turpmāk, par šādiem pasākumiem tikšot domāts.
Reklāma ietekmē
Zāļu reklāmu skaits televīzijā šā gada septembrī, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaudzis par 117% - šogad septembrī bijušas 11 776, bet pērn 5438 medikamentu reklāmas, liecina pētījumu aģentūras TNS dati. Tieši reklāmu apjoms medijos varētu būt viens no iemesliem neracionālam zāļu lietojumam, uzskata V. Dumpe. Viņa uzsver, ka zāļu reklāmas ir jāuztver kā jebkura komersanta mārketinga pasākums pārdošanas apjomu kāpināšanai. Savukārt farmācijas kompānijas a/s Grindeks Latvijas Tirdzniecības nodaļas vadītājs Egils Jurševics Dienai norādīja, ka situācijā, kad zāļu patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā vēl nav sasniedzis Eiropas Savienības vidējos rādītājus un medicīniskās palīdzības pieejamība ir visai kritiski vērtējama, bezrecepšu medikamentu reklāma ir pieļaujama. «Ne vienmēr ārsts ir ērti un viegli pieejams, tāpēc no medijiem cilvēks var uzzināt, kādu līdzekli var lietot vienā vai otrā akūtas nepieciešamības gadījumā. Turklāt zāles tiek iegādātas aptiekās, kur profesionāla farmaceita uzdevums ir sniegt skaidrojumu par konkrēto medikamentu,» sacīja E. Jurševics. Viņš arī piebilda, ka Grindeks ik pa laikam atbalsta dažādas sociālās kampaņas par racionālu zāļu lietošanu.