Viņa pieredzēja 2007.gada aukstāko nakti, kad februārī vecajā _Reģu_ pansionātā - muižas mājā - sadega 26 cilvēki, tādēļ viņai un citiem iemītniekiem jaunā māja nozīmē jaunu sākumu. Taču daudzas nevalstiskās organizācijas cerēja uz citu sākumu - ka pēc traģēdijas valsts darīs vairāk, lai uzveiktu «milzu namus», kuros, nošķirti no sabiedrības, dzīvo pat simtiem cilvēku vienkopus, un plašāk ieviesīs alternatīvo aprūpi. Tas nenotika.
Virkne Eiropas valstu jau sen devusi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem iespēju dzīvot ārpus pansionāta - viņi apgūst dzīves prasmes pusceļa mājās un pēcāk dzīvo nelielos grupu dzīvokļos. Taču patlaban - tik, cik pirms pieciem gadiem bija pusceļa māju - sešas -, tik arī ir. Arī grupu dzīvokļu mājas reģionos kā bija, tā ir piecas. Rīgas dome atbalstījusi vēl septiņas Rīgā. Taču šo triju gadu laikā uzbūvēts nācis vēl jauns pansionāts Gudeniekos. Kopumā pansionātos dzīvo vairāk nekā 5000 cilvēku, alternatīvo aprūpi bauda tikai daži simti.
Nav tikai televīzijas
Par to, ka ir jāveido jauns pansionāts, jau uzreiz pēc Reģu degšanas iestājās kādreizējā labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS). Jaunais pansionāts izmaksāja gandrīz miljons latu - valsts deva vairāk nekā pusi, atlikusī summa nāca no Eiropas struktūrfonda. Lai arī sākotnēji jauns pansionāts bija nepieciešams, lai tur izvietotu Reģu iemītniekus, pērnā gada nogalē tajā ievācās tikai 15 veco Reģu kādreizējo iemītnieku. Pēc ugunsgrēka viņi dzīvoja tieši kaimiņos degušajai muižas mājai. Vēl pieci cilvēki bija gaidījuši rindā iespēju dzīvot pansionātā, sākumā nonākuši vecajos Reģos, tagad - jaunajos.
Pārējie bijušie Reģu iemītnieki - vairāk nekā 40 - pēc nelaimes nonāca citos pansionātos, taču uz Gudeniekiem doties viņi atteikušies. «Visas septiņas sievietes iedzīvojušās, atkopušās, vienai te ir iekopts dārziņš. Viņas baidās, ka jāatgriežas būs vecajos Reģos, kuri dega,» saka Irēna Kauliņa, sociālās aprūpes centra Veģi direktore.
Jaunā Reģu māja pilnībā atbilst visām ugunsdrošības prasībām. Tā arī patīk iemītniekiem. Te ir daudz siltāk, jo nav vairs krāsns apkures, foršas esot jaunās gultas - Reģos dzīvojošie runā cits caur citu. «Man patīk ļoti, tā māja ir smuka,» saka Edgars. Judītei tikai ir žēl, ka Gudeniekos tuvumā nav meža, pie vecajiem Reģiem viņa bieži esot ogās, sēnēs gājusi. Reģu vadītāja Dace Kleinberga saka: «Klienti, ienākot šajās telpās, jutās kā pavisam citā pasaulē. Šeit ir gaišs. Šeit viss ir līdzens, nekur neķeras kājas, nav sliekšņu.» Vienīgais trūkums Gudeniekos esot pro-blēmas ar televizoru, tas «zonu ķer» tikai vienā pansionāta telpā - zālē -, turklāt tikai vienu kanālu. Iemītniekiem televizors esot nepieciešams, jo ziemā vakari gari un tumši. Pavasaris gan būšot darbīgs - pie jaunā pansionāta klienti iekops paši savu dārziņu, stādīs kokus, puķes. Visticamāk, tad Reģos arī būs krietni lielāks iemītnieku skaits, tajā ir vietas ap 60 klientiem. Viņi nāks no rindas uz sociālās aprūpes centriem, tajā ir 269 cilvēki. Vecās Reģu mājas pārņēmusi Nekustamo īpašumu aģentūra.
Trūkst politiskās gribas
D.Kleinbergai ir daudzas idejas, kā padarīt interesantāku Reģu klientu dzīvi ,- plānots iestudēt lugas, kuras rādīs gan tepat pagastā, gan arī, iespējams, citur, viņa arī vēlas, lai būtu iespēja darboties deju kolektīvos. Par alternatīvās aprūpes attīstīšanu Reģos viņa arī ir domājusi, bet pagaidām tā ir tikai ideja. Pagastā esot vairākas tukšas ēkas, kurās varētu nākotnē ierīkot grupu dzīvokļus, tomēr tas prasa ievērojamus līdzekļus, saka Reģu vadītāja. Viņasprāt, tiem jānāk no ES fondiem.
Labklājības ministrija (LM) gan uz tuvākajām iespējām iegūt ES struktūrfondu līdzekļus pagaidām skatās nevis lai iegūtu līdzfinansējumu jaunām pusceļa mājām vai grupu dzīvokļiem, bet gan lai labiekārtotu pašreizējos pansionātus. Nevalstiskās organizācijas Sustento vadītāja Gunta Anča ir pret jaunu pansionātu veidošanu, tā vietā līdzekļus vajadzējis ieguldīt alternatīvajā aprūpē, jo pansionāts ir «burītis, pat ja tas ir zelta būrītis».
Pērn pavasarī valdības akceptētajā īpašajā programmā personām ar garīga rakstura traucējumiem minēts, ka 2012. un 2013.gadā valsts varētu līdzfinansēt sešus grupu dzīvokļus un četras pusceļa mājas. Te gan LM cer uz krietnu pašvaldību līdzfinansējumu. LM pārstāvis Aldis Dūdiņš nopūšas - vainīga krīze, tādēļ ar alternatīvo aprūpi viss apstājies. Tiesa, arī treknajos gados alternatīvo aprūpi valsts neatbalstīja. Iepriekšējie labklājības ministri D.Staķe, Iveta Purne un arī tagadējais ministrs Uldis Augulis (visi ZZS) to nevirzīja kā svarīgu jautājumu. Visi trīs ministri arī atrunājušies - maz ir cilvēku, kuri spēšot dzīvot ārpus pansionāta sienām. Eiropas pieredze gan liecina par pretējo, norāda nevalstiskā organizācija Rūpju bērns.