Tā sociālā programma, kas tagad tiek īstenota, ir iespaidīga. Palīdzība, transporta brīvbiļetes... Domāju, ka vairāk vajadzēja līdzsvarot ar atbalstu attīstībai, šajos gados nekas būtisks nav uzbūvēts.
Kas bija jāuzbūvē?
Mums bija sporta zāļu celtniecības programma - katru gadu uzbūvēt četras piecas sporta zāles. Tagad tā apstājusies.
Pārsvarā pie skolām?
Jā, pie skolām, bija daļēji saskaņoti tipveida projekti. Slodze pašvaldības budžetam nebūtu liela. Noteikti nesalīdzināma ar tiem daudzajiem miljoniem, kas tagad aiziet sabiedriskajam transportam.
Regulārā sporta infrastruktūra varbūt nav attīstīta, bet tas, ko mēs redzam paveiktu, - pludmales, parki, sporta laukumi, tostarp pieaugušajiem...
Tas viss ir ļoti labi. Arī tas, ka grib sakārtot vairākas peldvietas, es domāju, ir ļoti normāli. Bet jauniešiem vajag arī sporta celtnes. Latvijā tā īsti brīvā dabā sportot var no maija līdz septembrim, un arī tad bieži ir lietus. Zem jumta iespējams nodrošināt regulāras nodarbības.
Rīgā ļoti aktīvi ar sportu nodarbojas ne vairāk kā 5-8% skolu jaunatnes. Un arī tie nemitīgi mokās ar telpu trūkumu. Vieniem nodarbības ir agri no rīta, citiem - vēlu vakarā. Latvijā populārākās sporta spēles šobrīd izjūt katastrofālu situāciju ar sporta zālēm.
Līdz ar to šī programma būtu ļoti svarīga. Var teikt - tā arī būtu sociāla programma, tikai domāta jaunatnei. Par nākotni domājot, tas būtu vērtīgāks atbalsts nekā tas, ko cilvēki saņem caur daļēji dotēto sabiedrisko transportu, kam pašvaldība tērē vairāk nekā simt miljonu eiro.
Kuras no lielām lietām nav padarītas?
Vienotība lielās ar veiksmes stāstu, Saskaņa - ar sociālajām programmām, bet tuvojas Latvijas simtgade, un tai 2018. gadā būs veltīti nākamie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Bet centrālā notikumu vieta - Mežaparka lielā estrāde - tā arī paliek neatjaunota. Jau 2005. gadā bija plāns uzreiz pēc kārtējiem Dziesmu svētkiem Mežaparka estrādi nojaukt un vietā būvēt jaunu, modernāku. Tagad par to visi klusē, valdība liek akcentu uz Daugavas stadiona modernizēšanu, kas arī svarīgi, bet tas nemazina estrādes aktualitāti.
Nākamais - pārāk maz tiek domāts par to, lai Daugavas šķērsojums būtu tuvāk ostai. Tas Ziemeļu šķērsojuma megaprojekts, par ko tagad dzird, ar katru gadu apaug ar jaunām izmaksām, runa par miljardiem, man tas šķiet mistiski. Jo ilgāk plāno, jo dārgāk paliek.
Tagad daudzu prātus vairāk aizņem skandāls par zemes pārdošanu Lucavsalā.
Vienai daļai rīdzinieku Lucavsalā ir dārziņi. Tie gan stipri bēdīgā stāvoklī bija jau pirms kādiem septiņiem gadiem. Maz apsaimniekotu, viss piegružots. Līdz ar to tā pretestība stipri pārspīlēta. Līdzīgi protesti bija manā laikā par dārziņu likvidēšanu tagadējās Arēnas Rīga apkārtnē. Kāda kundze to dārzu dēļ man tolaik novēlēja, lai mana dvēsele pēc nāves lido tikai pusmetra augstumā virs zemes un visi suņi nepārtraukti skrien līdzi un kož. Tur arī tika uzspēlēta dārziņu milzīgā nozīme - ka viss Rīgas tirgus tiek apgādāts ar vietējām zemenēm. Skaidrs, ka tā nebija. Domāju, arī Lucavsalā ir līdzīga situācija, - tā faktiski ir daļa no pilsētas centra un jāsakopj iespējami labākā veidā. Cits jautājums - vai pareizi izvērtēts īstais laiks pārdošanai un vai vispirms Rīgas domei nevajadzētu kopā ar citām institūcijām izpētīt, vai uz to vietu vēl joprojām attiecināms applūstošās teritorijas statuss. Ja tagad gandrīz 70% tās teritorijas, par ko runa, skaitās applūstoša, skaidrs, ka tas negatīvi ietekmē tirgus cenu. Domāju, ka plūdu risks iepriekš ir bijis stipri pārspīlēts. Pēc vienas no kartēm vispār sanāk, ka apkārt Rīgai viss var applūst... Būtu nepieciešams to pārvērtēt, un tikai tad lemt par zemes izlikšanu tirgošanā. Citādi notirgos par neadekvāti zemu cenu un neīstajā laikā.
Šobrīd ir ziņas, ka pašvaldība izpārdod ļoti daudz īpašumu.
Te ir interesanta tendence. Ļoti aktīvi pašvaldības īpašumi tika tirgoti, un es domāju, ka nepareizi - laikā, kad faktiski šobrīd valdošie pie varas galvaspilsētā bija pirmo reizi - PCTVL un sociāldemokrātu koalīcijas laikā, toreiz mērs bija Gundars Bojārs. Bēdīgākais, ka tajā laikā tika pārdota zeme daudzās vietās, kur bija plānots izbūvēt Park&Ride stāvvietas. Un tad, kad vajadzēja būvēt, pašvaldībai vairs nebija, kur to darīt. Piemēram, labs zemesgabals stāvvietai bija paredzēts pie Spices, to pārdeva. Šobrīd ir otrais īpašumu pārdošanas vilnis, un to lielā mērā vada tie paši, kas toreiz - tagadējie saskaņieši darbojās PCTVL un Gods kalpot Rīgai - sociāldemokrātos. Arī lēmumus par Dienvidu tiltu pieņēma un būvniecību uzsāka tie paši; šinī sastāvā nav tikai Kreitusa.
Saistībā ar Lucavsalu ļoti spilgti redzam, ka asas kaislības sakurinātas gan jau ne tāpēc, ka kādam tas sāpētu pēc būtības, bet gan tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas un valdības partijas nostājas pret domes vairākumu.
Rīgas pretnostatījums valdībai arī brīžiem ir daļa no vienošanās. Atceros, ka 2005. gadā, kad otrreiz atgriezos Rīgas domē, valdības vadītājs bija no Tautas partijas. Lai nodrošinātu valdības stabilitāti, tika pieņemts tāds kā Zālamana lēmums - lai arī Jaunajam laikam bija ļoti vāja kandidatūra Rīgas mēra amatam un deputātu sastāvs krietni vājāks par to, kas pārstāvēja Tautas partiju, mīļā miera labad mēra krēsls tika iedots Aksenokam. Praktiski no tā čiks vien iznāca. Aksenoks bija ļoti vājš mērs, visu ciklu nenostrādāja, un arī Jaunais laiks nenoturējās valdībā. Jaunais laiks tolaik nostājās opozīcijā pret visiem un uzsāka vislielākās kaitniecības politiku, kāda jebkad bijusi.
Šobrīd Saskaņas vadītās Rīgas domes un valdības partiju attiecības arī zināmā mērā interesantas. Es neticu, ka no tīras sirds tagadējā domes spice, kurai ir absolūtais vairākums, deva piekrišanu visiem Nacionālās apvienības iesniegtajiem budžeta priekšlikumiem, savukārt Vienotības - noraidīja. Tas zināmā mērā bija mājiens Vienotībai - redziet, kā mēs varam vienoties ar NA, jūs, Vienotība, arī protieties.
Vienotība to ņēmusi vērā?
Šobrīd vairs nemana īpaši asu kašķēšanos starp Vienotību, kas pie varas valstī, un Saskaņu, kas vada Rīgas domi. Tikai neliela demonstratīva bubināšana vienam par otru. Domāju, ka kaut kāda vienošanās par pamiera stāvokli noteikti eksistē.
Nupat intervijā Dienai politologs Ījabs Vienotību pielīdzināja Tautas partijai.
Dažās lietās varbūt tā var darīt. Uzpūtība, kas bija, Tautas partijai esot spēka pozīcijās izaugsmes gados, manāma arī šeit. Bet daudzas lietas noteikti nav salīdzināmas. Katrā ziņā esmu pārliecināts, ka Tautas partijas centrālais sastāvs bija ļoti spēcīgs saimnieciskos jautājumos (redzam, ka daudzi no viņiem tagad būs iekļauti Vienotības sarakstā), cits jautājums, cik lielā mērā viņi savu potenciālu izmantoja un cik viņiem tajā situācijā arī ļāva izmantot.
Kāds bremzēja atšķirībā no šā brīža, kad tomēr atzīst par vērtīgiem?
Repše ienesa ļoti naidīgu attieksmi politikā. Līdzīgi, ienākot pašvaldībā, Rīgā uzvedās sociāldemokrāti. Ne Gundars Bojārs, bet viņa tēvs Juris Bojārs pašvaldības darbā ienesa absolūtu agresivitāti, nemitīgi apvainoja konkurentus, visiem draudēja ar tiesu darbiem. Beigās izrādījās, ka pārmetumiem nav pamata. Pēc tam ar šādu pašu konkurentus nomelnojošu retoriku nāca Jaunais laiks.
Tas skāra arī jūs personīgi?
Bija daži skumji kuriozi gadījumi, kad cieta pilnīgi nevainīgi, nesaistīti cilvēki. Kāds Ārgalis, ar ko man nav nekāda sakara, bija pieteicies Privatizācijas aģentūrai, ka grib privatizēt zemi Sarkandaugavā, šķiet, pushektāra platībā. Šis jautājums tika noņemts no darbakārtības, lai izpētītu, vai tik tas nav saistīts ar mani. Es zinu arī, ka vienam citam Ārgalim, kam dēls Uģis (mans dēls ir Ulfs), bija celtniecības firma. Arī tā tika pārbaudīta, vai nav mana dēla firma. Cilvēki tika vajāti iespējamās saistības ar kādu, nevis pašu rīcības dēļ. Šādi cilvēkmedīšanas elementi sāka parādīties tieši laikā, kad politikā ienāca Jaunais laiks, un tas, manā skatījumā, turpinās vēl joprojām. Zinoši kadri, ja tik kaut visniecīgākajā ziņā saistīti ar kādu varai nevēlamu spēku, tiek nomainīti amatā. Tas nekas, ka vietā tiek ne tik kompetenti kadri.
Tā pie reizes nav arī no sevis uzmanības novēršanas taktika?
Tas ir vislabākais paņēmiens. Kā tautā saka, tieši lielākie zagļi visskaļāk sauc «ķeriet zagli!». Jaunajam laikam un tagad Vienotībai tā ir tehniski atstrādāta metode, un, pats sliktākais, ka, nonākot pie varas, viņiem izdevies arī visas spēka struktūras pakļaut vai noskaņot, lai iesaistās Vienotības konkurentu apkarošanā. Viens no tipiskākiem instrumentiem, kas pēdējā laikā gan apklusis, ir KNAB ar teatrāli sagatavotiem, iebaidošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētās partijas politiskajiem oponentiem.
Pašas Vienotības nu jau vairāk nekā piecus gadus ilgajā valdīšanas laikā arī bijuši vērienīgi skandāli, kas liek domāt par liela apjoma afērām. Pats aktīvi cīnāties par Krājbankas slēgšanā cietušo interesēm.
Par Krājbankas epopeju esmu savācis daudz materiālu, arī pats rakstīju instancēm un saņēmu atbildes. Tostarp tādas, kur raksta apmēram tā: jūsu viedoklis ir tā kā pareizs, bet to var darīt arī citādi. Mana pārliecība: pie likvidācijas darbojas ļoti sazarots draugu un paziņu loks, man šķiet, ka arī radnieciskas saites nodrošina visas tās darbības aizstāvību.
Nosauksiet konkrētus uzvārdus?
Gan jau kādreiz tas nāks gaismā...
Politiķi, kas šobrīd pie varas, atbildīgi arī par Liepājas metalurgu, airBaltic nacionalizēšanu, neveiksmīgiem vilcienu iepirkumiem, fotoradaru epopeju...
Vienotība šobrīd strauji ripo lejup. Mana prognoze, un to jau teicu pirms kāda gada - ja tā turpināsies kā šobrīd, ka pazūd tiesiskums un godīgums no viņu vērtību lozunga un vietā nāk visas tās apšaubāmās izdarības ar amatiem un iepirkumu konkursiem, viņu ceļš uz bojāeju būs vēl ērkšķaināks un briesmīgāks, nekā tas bija savulaik sazīmēts Tautas partijai un Latvijas ceļam.
Vienotība glābjas, metot politisko kūleni - vēlēšanu saraksta priekšgalā liks no citām partijām importētus uzvārdus.
Tas tikai paātrinās viņu galu. Sāksies iekšējie nemieri, jo pieaicinātajiem principā svarīgas tikai personiskās intereses. Visa Zatlera komanda bija salasīta no vieniem vienīgiem karjeristiem. Visi, kas redzēja iespēju aiz Zatlera vārda tikt Saeimā, viņa kamanās steigā sasēdās. Tagad pārkāpj jaunās kamanās. Un ne jau kaut kur vidū - pastumj vietējos malā un sēžas priekšgalā. Līdz ar to viņu negodīgā attieksme ikvienam redzama. Vienotībai būs lielas problēmas un sabiedrībai līdz ar to arī.
Kāpēc arī sabiedrībai?
Pirms sabrukšanas Vienotība vēl aktīvi kultivēs ienaidnieka tēla meklēšanu. Būs atkal kāds cits jāpadara par vainīgu.
Vai Šlesera, Godmaņa, Kalvīša, Straumes, Jurkāna atgriešanās nav apzināta piespēle Vienotībai, lai tā atkal mobilizējas?
Vienotībai kādreizējo partiju līderu atgriešanās politikā ir kā aklai vistai grauds. Lai cik šie cilvēki, kas apvienojas Vienoti Latvijai sarakstā, būtu zinoši un enerģiski, viņu pirmais izgājiens, manā skatījumā, bija neveiksmīgs. Nebija nekā tāda, kas liktu teikt, ka viņi nāk ar milzīgu jaunu vilkmi.
Jums pašam nav bijusi vēlme atgriezties uz politiskās skatuves?
Vēlme nav bijusi, kaut uzrunājuši vairāki politiskie spēki. Visiem, ar ko esmu par to runājis, novēlu veiksmi.
Šobrīd daudzas partijas piesaka sevi kā alternatīvu Vienotībai. Vai kādam ir izredzes?
Negatīvisms, ko pret jaunajām partijām ar visām savām izdarībām radīja Zatlers, ilgi nebūs izdzēšams. Pat, ja pēc gadiem parādīsies ļoti spēcīgi, jauni, Rietumos izglītību un zināšanas apguvuši cilvēki, kas grib palīdzēt savai valstij, viņiem būs ļoti grūti. Jo Zatlers ir sagrāvis ticību pārmaiņām. Visi saprot, ka faktiski normālā valstī Saeimas atlaišana, lai pats nokļūtu pie varas, ir kvalificējama kā valsts apvērsums, un, manā skatījumā, Zatlers būtu jātiesā. Tam ir visi pierādījumi. Tā sauktā oligarhu lieta - ja tā bija pamats Saeimas atlaišanai, kāpēc trīs gados nekādi pierādījumi nav celti galdā, bet tieši otrādi - viss noklusis? Skaidrs, ka tas bija nedemokrātisks varas maiņas scenārijs, veids, kā viņam pašam palikt vēl četrus gadus politikā, nevis rūpes par valsti. Aprēķināt, cik lielus zaudējumus Zatlera rīcība radīja valstij, es domāju, ir ļoti vienkārši. Vēlēšanu izmaksas un tas, ka tajā laikā apstājās pilnīgi jebkādas investīcijas.