Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Arī koraļļi cīnās par vietu zem saules

Varu teikt - ieraudzīju un ieinteresējos no pirmā acu uzmetiena. Uz ilgāku laiku kā piekalta paliku pie rifu akvārija, kurā graciozi līgojās skaisti zemūdens augi. Šķita, ka tie pakļaujas viņiem vien dzirdamas mūzikas skaņām un, ūdens straumei kustoties, atmirdz košā krāsu spektrā. Elegantas zivis kā balerīnas aplidoja koraļļus, te paslēpdamās tajos, te strauji izspurgdamas laukā.

Stiklā ietvertā okeāna gabaliņā ritēja sava harmoniska dzīve. Hidrobiologs SIA Akvaserviss valdes loceklis Jevgēnijs Vetrovs mani palaboja: «Patiesībā koraļļi nav augi. Tie ir pasaules okeānu koloniālie dzīvnieki, kuri uz zemes dzīvo jau apmēram 600 miljonus gadu.»

Suns, kaķis un jūras akvārijs

Tropisko koraļļu rifu platība pasaules okeānos ir ap 280 000 kvadrātkilometru. Jau izsenis cilvēki vērojuši apburošo zemūdens pasauli - dzijas pavedieniem, vēdekļiem, koku zariem, bumbām vai kolonnām līdzīgās koraļļu formas un spilgtās zivis. Koraļļi visbiežāk aug blīvās kolonijās un veido koraļļu rifus. Daudzās tūristu iecienītās tropu joslas jūru piekrastēs, piemēram, Ēģiptē, tūristu pievilināšanai tika izveidoti mākslīgi koraļļu rifi. Tagad tur cauru gadu spieto zemūdens pasaules cienītāji.

Koraļļu krāšņumu var vērot arī lielākajos pasaules akvārijos Dubaijā, Monako, Lisabonā, Toronto, Berlīnē, Okinavā un citur. Jevgēnijs Vetrovs uzsver, ka jūras akvakultūru bums mūsdienās piedzīvo strauju uzplaukumu. Cilvēki jūras akvārijus iekārto ne tikai dzīvokļos, bet arī darbavietās, jo akvārijs nomierina un kalpo arī kā interesants interjera elements. Galu galā - ja cilvēkiem ir suņi un kaķi, kāpēc nevarētu būt spilgts jūras akvārijs ar eksotiskām tropu jūru iemītniecēm, ar baltām lagūnas smiltīm un dažādu burvīgu formu un krāsu koraļļiem?

Kas ir koraļļi? Kā tikt pie krāšņajām okeāna radībām? Vetrovs skaidro, ka koraļļus var iedalīt trīs lielās grupās - mīkstie koraļļi, kuriem nav cieta skeleta un tie nav tik kaprīzi kā cietie, LPS koraļļi, kuri veido cietu kalcija skeletu un izlaiž garus polipus, un SPS koraļļi, kuri veido cietu skeletu ar īsiem polipiem. Šie jūras iemītnieki aug, līgani šūpojas straumē, un tiem ir spilgtas krāsas. Pilnai labsajūtai tiem nepieciešama saules gaisma, tīrs un sekls jūras ūdens un straume. Koraļļi aug visu laiku un savdabīgā ķīmiskā uzbrukumā - izplatot ap sevi īpašas vielas - ziņo, ka gatavi cīnīties par vietu zem saules. Viņi reāli apdraud citas sugas koraļļus. Tāpēc jāuzmana, lai augot koraļļi nesaskartos, neapdedzinātu vai pat nenogalinātu savu tuvāko.

Sākt dzīvi kosmosā

Kas pirms gadsimta ceturkšņa Latvijā šķita teju neiespējamas lietas, tagad jau ir pašsaprotamas. Tas attiecas arī uz koraļļiem. Agrāk turēt akvārijā tropu jūru koralli bija katra akvārista sapnis. Tagad licencētas nirēju firmas Indonēzijas, Šrilankas, Havaju, Karību reģiona, Maldīvu salās u. c. vietās atbilstoši kvotām ķer gan zivis, gan iegūst koraļļus. Guvums tiek iesaiņots celofāna maisos, ievietots termiski izolētos blokos, un 48 stundu laikā lidmašīnas eksotisko kravu nogādā kādā no Eiropas lielākajām izplatītājfirmā Barselonā, Parīzē, Londonā un citur. Pēc noteikta adaptācijas perioda zivis un koraļļi tiek izsūtīti adresātiem visā pasaulē. Reizi mēnesī vai pusotrā sūtījumus saņem arī firma Akvaseviss. Vetrovs stāsta: «Kaut arī Eiropā koraļļi un zivis jau izgājušas adaptācijas periodu, mēs eksotiskos ciemiņus ievietojam karantīnā, barojam, ja nepieciešams, ārstējam. Zivis un koraļļi sāk jaunu dzīvi. Tajā okeāns ir tālu, apkārt viss svešs, jādzīvo stikla kubā. Tāpēc akvāristam jāgādā par šo būtņu labturību.»

Diemžēl Latvijā zivju dakteru nav, bet ihtiologu profesiju apgūst Eiropā, arī Kaļiņingradā un Pēterburgā. Rīgā māca hidrobiologus. Arī Jevgēnijs Vetrovs ieguvis hidrobiologa specialitāti. Viņš uzsver, ka svarīga ir slimību profilakse, tāpēc jāstiprina jūras iemītnieku imunitāte un nemitīgi jārūpējas par viņu labturību. Ilgā pieredze Vetrovam ļauj pamanīt agrīnas saslimšanas pazīmes, un tad radības tiek ārstētas ar speciālām zālēm.

Kā zivis sadzīvo ar koraļļiem? Vetrovs turpina stāstījumu: «Sālsūdens (jūras) akvārijus iedala divos - tikai zivju un jauktajos akvārijos, kur kopā tiek turētas zivis un koraļļi. Tāda kopdzīve zivīm nāk par labu. Tomēr jānoskaidro, kādi koraļļi ar kādām zivīm sadzīvos.»

Kaut arī rifu akvārijs ir diezgan dārgs prieks, pasaulē tas jau ir ļoti populārs. Jevgēnijs Vetrovs iesaka rifu akvārija veidošanas iespējamos variantus: «Pirmais - interesents specializētā firmā pasūta jūras akvāriju, visus tā ierīkošanas darbus, tehnisko aprīkojumu, koraļļu un zivju izvēli un akvārija dizainu uzticot speciālistiem.

Otrs - nereti cilvēkam mājās jau ir saldūdens akvārijs, bet viņš iedegas par jūras akvāriju. Protams, var meklēt padomus internetā un akvāristu forumos. Tur derīgu informāciju atradīs tie, kam šajā jomā ir attiecīga izglītība un pieredze. Es mudinu pēc padoma vērsties pie speciālistiem. Sākumā iesaku veidot akvāriju ar 100-400 l tilpumu. Galvenais - koraļļiem vajag tīru jūras ūdeni un spēcīgu gaismu. Par ūdens tīrību gādās filtri. Rifu akvārijā cilvēkam jāvēro dzīvās radības, jāmaina sālsūdens, jāskatās uz iekārtu rādītājiem, jānodrošina zivis un koraļļi ar mikroelementiem un vitamīniem, kas gādā par akvārija iemītnieku veselību, izskatu un spilgto krāsu. Tātad - ir akvārijs, sildierīces, apgaismojums, ieber jūras smiltis, ielej jūras ūdeni, un tev jau ir neliels jūras gabaliņš - rifu akvārijs. Tad firmā nopērc dzīvo akmeni, ieliec akvārijā, un tev jau ir sala, uz kuras augs koraļļi, peldēs zivis. Viss jādara pakāpeniski, un pamazām veidosies fascinējoša zemūdens pasaule. Ar laiku veidosies arī nepieciešamās iemaņas.»

Hidrobiologs uzsver, ka katrs jūras akvārijs ir kā maza kosmiskā stacija Visumā. Cilvēks to var iekārtot pēc savas gaumes, taču jāvairās no vienveidības. «Skatieties TV pārraides National Geographic, mācieties no dabas, kur nereti, kopā salikts, šķietami pelēkais, bālais, greizais veido izcilu 3D kompozīciju, kas izskatās kā dzīvas jūras gabaliņš.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?