ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš stāsta: pēc flotes stabilizācijas zvejniecībā svarīgākais ir sakārtot un modernizēt atlikušos zvejas flotes kuģus, tad zvejniecībai noteikti būs pietiekami labas nākotnes perspektīvas. ES atbalsts šiem mērķiem pašreizējā Eiropas Zivsaimniecības fondā gan nav paredzēts, vai arī to piedāvā ar tik neizdevīgiem nosacījumiem, ka zvejniekiem par šo pasākumu nerodas interese. Kā vienu no piemēriem N. Riekstiņš min kuģu dzinēju nomaiņu - atbalsts, turklāt tikai 20 vai 40% apmērā no kopējās summas - atkarībā, vai kuģis zvejo aiz piekrastes vai piekrastē, tiek piešķirts, ja zvejnieks piekrīt savam kuģim samazināt dzinēja jaudu, un, tā kā Latvijas flotē jau tā ir mazjaudīgi kuģi, tam faktiski neviens nepiesakās. Arī nākamajā periodā Eiropas Komisija nevēlās sniegt atbalstu kuģu modernizēšanai, tomēr Latvija uzsver tā nepieciešamību diskusijās par nākamo Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu.
ZM cenšas arī panākt, lai finansējumu piešķirtu zivju apstrādes nozarei produkcijas attīstībai un ražošanas līnijām, kam nākamajā periodā nekas nav paredzēts. N. Riekstiņš atzīst, ka teorētiski esot pieejami finanšu līdzekļi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, taču faktiski neko daudz šie līdzekļi ieguldījumiem ražošanā pieejami nebūs. Vēl viena lieta, par ko Eiropā cīnās Latvijas zivsaimniecības pārstāvji, - lai arī lielajiem zivju apstrādes uzņēmumiem, kas plaši izmanto roku darbu, piemēram, šprotu ražošanā, atbalsta intensitāte būtu 60%, kā tas ir mazajiem un vidējiem, nevis tikai 30%. Lielākā problēma šajā kritērijā - darbaroku skaits, nevis apgrozījums, jo Latvijas uzņēmumi, kā Gamma, Karavella, Brīvais vilnis un citi, lielā uzņēmuma statusam kvalificējas tikai pēc strādājošo skaita.