Tomēr krīze darīja savu, un tagad neatliek nekas cits, kā gaidīt, kad privātpersonas maksātnespējas procesa rezultātā nāksies pamest mitekli, kurā bija cerēts dzīvot paaudžu paaudzēs. Rudītes gadījums nav nekas unikāls, drīzāk tieši otrādi - tipisks nekustamo īpašumu cenu burbuļa upura stāsts.
Rudītes ģimene savu dzimtas ligzdiņu bija cerējusi novīt neliela pakalna galā, tālu no šosejas un pilsētas trokšņiem. No vienas puses nelielajai vienstāva ēkai tuvojas mežs - kā stāsta saimnieces mamma, tajā ir dzīvnieku taka, tādēļ bieži var sastapt stirnas vai lapsas, kā arī aplūkot uz netālo purvu lidojošās dzērves, kas nolaižas piemājas pļaviņā atpūsties. No otras puses pa logu var redzēt pakalna nogāzi, pļavas un garām plūstošo Mazās Juglas upīti - saulrieta laikā. Kad viesojamies pie Rudītes ģimenes, pārliecināmies, ka skats ir elpu aizraujošs.
No saimnieces stāstītā rodas sajūta, ka Latgale nav vienīgā vieta Latvijā, kur meklējami izmirstoši ciemati, - teju visas tuvākajā apkārtnē redzamās ēkas celtas treknajos gados, un daudziem to īpašniekiem nu radušās grūtības atmaksāt bankām kredītus. Vienīgais, kurš par nākotni var justies pilnīgi drošs, ir savu senču mājās dzīvojošais Jāņonkuls - viņam kredītu neesot.
Pašas Rudītes stāsts ir visai tipisks - ģimenei, kurā abiem vecākiem ir stabils darbs un trīs gandrīz pieauguši dēli, kuri sāk paši savas darba gaitas, pat sapņos nevarēja rādīties, ka 2009. gads izvērsīsies tik bēdīgs. Gandrīz vienlaikus darbu zaudējis gan vīrs, gan dēls, gan pati Rudīte, un nācies ņemt kredītbrīvdienas. Vispirms mēģinājuši cīnīties Latvijā - piemājas pushektārā sākuši audzēt dārzeņus, kamēr vīrs strādājis par minimālo algu Maxima. Pēc tam 2010. gadā devušies darbā uz Lielbritāniju. «Vispirms Skotijā lasījām avenes - darbs bija grūts, bet ne neizdarāms. Pašu fermas saimnieku bērni strādāja no saullēkta līdz tumsai, tādēļ nedomāju, ka mums būtu par ko sūdzēties. Kad beidzās aveņu sezona, braucām uz Angliju. Visu, ko ietaupījām, sūtījām bankai, maksājumus nekavējām. Bet tāda dzīve ir jauniešiem, ne mums, kam pāri 40,» viņa atzīst.
Atgriezušies Latvijā, Rudīte ar vīru sameklējuši labi atalgotas darbavietas pēc profesijas, tomēr ar nu jau līdz 700 eiro uzaugušo kredīta mēnešmaksājumu galā tikt vairs nav varējuši. Internetā uzmeklējusi Latvijas Kredītņēmēju apvienību (LAKRA) un aizgājusi uz konsultāciju, Rudīte sapratusi, ka citas izvēles kā maksātnespēja nav. Tā kā vīrs bijis kredīta galvotājs, arī viņam jāiziet šis process. «Es nesaprotu, kā var jautāt - kā tu to tik mierīgi uztver, vai tad mājas nemaz nav žēl? Protams, žēl. Bet visas asaras jau Anglijā ir izraudātas, un vai tad vienas mājas dēļ ir vērts visu dzīvi sev sabojāt?» viņa vaicā. Par spīti visam, Rudīte netur ļaunu prātu uz bankas darbiniekiem, jo, cik viņai zināms, neapdomīgā kredītu došana esot bijusi ārzemju mātesbanku uzstādījums, ne vietējo baņķieru izvēle. Tomēr no latviskā sapņa par savu stūrīti, savu zemīti viņa ir atteikusies uz visiem laikiem - kredītu viņai diez vai kāds vēl mūžā dos, un, kā pati saka, pat ja dotu, diez vai ņemtu.
LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš Dienai norādīja, ka nekustamo īpašumu cenu burbuļa plīšanas sekas joprojām neesot pārdzīvotas un tagad LAKRA pēc palīdzības galvenokārt vēršoties tādi cilvēki kā Rudītes ģimene, kuri kādu laiku cīnījušies ar saistībām, bet nav izturējuši. «Mēs saspiežamies kopā kā Godmaņa pingvīni - citi pārvācas dzīvot atpakaļ pie vecākiem, citi izrēķina, ka vienistabas dzīvokli rocība tomēr ļauj izīrēt. Bet tā, ka kāds būtu pilnīgi uz ielas palicis, tādi gadījumi man nav zināmi,» viņš piebilst.
Līdzīgi situāciju raksturoja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis - krīzes sākumā tā sauktajiem spekulantiem bankas ķērušās klāt pirmajiem, bet tagad līdz izsolēm nonāk tādu cilvēku mājokļi, «kuri vienkārši ņēma kredītus, bet kaut kas dzīvē pamainījās, un nespēja ar tiem tikt galā», viņš skaidro. Turklāt līdz izsolēm nonākošo nekustamo īpašumu skaits pēdējā laikā neesot būtiski samazinājies. Problēma gan arī esot nesakārtotā situācija ar īres līgumiem, kuras dēļ tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs bieži vien vienīgie pircēji ir specializējušies mākleri un banku meitasuzņēmumu pārstāvji, kuriem pietiek juridiskās kapacitātes, lai pēc mājas iegādes vēl tiesātos ar tās bieži vien fiktīvajiem īrniekiem.