Krievijas premjera asie izteikumi saistīti ar Lietuvas valdības plāniem sadalīt gāzes kompāniju Lietuvos Dujos, kur Krievijas koncernam Gazprom kopā ar Vācijas E.ON Ruhrgas pieder 76% akciju. Lietuva plānu sadalīt Lietuvos Dujos pamato ar nepieciešamību pildīt ES trešās enerģētikas paketes nosacījumus. Tie paredz nodalīt sadali no piegādes, proti, maģistrālie gāzesvadi nedrīkst atrasties tajās pašās rokās, kurās gāzes piegāde. V. Putins Lietuvas valdības plānus pagājušajā nedēļā, tiekoties ar Vācijas darījumu aprindu pārstāvjiem Berlīnē, nosauca par laupīšanu. LETA, atsaucoties uz Lenta.ru, vēstīja: lai mazinātu atkarību no dārgās Krievijas gāzes, Lietuva gatavojas celt sašķidrinātās gāzes termināli. Šiem plāniem, pēc Lietuvas valdības domām, nebūtu jēgas, ja valsts nekontrolētu maģistrālos gāzesvadus. Tādu pašu lēmumu attiecībā uz kompāniju Eesti Gaas, kur 47% akciju pieder Gazprom un Itera, gatavojot Igaunija. Līdzīgi procesi norisinās arī Polijā.
«Krievi ir satracināti par ES pieeju enerģijas tirgu jautājumā. Kā gāzes ieguvju un milzīgas cauruļvadu sistēmas īpašnieki viņi jūtas iedzīti stūrī. Lācis pamodināts nekomfortabli no ziemas miega! Pirms dažām dienām Krievijas enerģijas ministrs un citi ārdījās vēl trakāk par Vladimiru,» noteica enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. ES nolēma spert soļus savas enerģētikas saimniecības pārkārtošanā pēc tam, kad Krievija 2009. gada janvārī pārtrauca gāzes piegādi Eiropai caur Ukrainu. Tā paša gada pavasarī tika pieņemta tā sauktā trešā enerģētikas pakete, kam jāstājas spēkā 2012. gada pavasarī. Latvija līdz 2014. gadam var atlikt direktīvas ieviešanu. Šāda atruna paredzēta, ņemot vērā piešķirtās monopoltiesības Krievijas Gazprom gāzes piegādei un sadalei Latvijas tirgū, teica K. Kariņš.
Tiesa, monopoltiesības ir spēkā līdz 2017. gadam, taču Latvijas valdībai laikus jāsāk domāt, vai tā prasības varēs izpildīt līdz 2014. gadam vai būs nepieciešams vēl viens pārejas periods. Tāpat laikus jādomā, kā gāzesvadi tiks atdalīti no piegādes, teica K. Kariņš un piebilda, ka katra valsts izvēlas pati, kā tas notiks. Latvijas gadījumā, pēc K. Kariņa domām, labākais risinājums būtu, ja valsts pārņemtu gāzesvadus, tos atpērkot. Viņaprāt, regulators Latvijā nav tik spēcīgs, lai izkontrolētu, vai citiem gāzes piegādātājiem ir vienlīdzīgi nosacījumi gāzesvadu izmantošanā. To, pēc J. Ozoliņa domām, var nodrošināt, nepārņemot maģistrālos gāzesvadus valsts īpašumā. «Gribētu redzēt tos zeļļus, kas nodarbotos ar gāzes pārvades sistēmu. Valdības pienākums ir nodrošināt nediskriminējošu trešās puses pieeju tīkliem. Ne vairāk.» Nākotnē šos gāzesvadus varētu izmantot, piemēram, Latvijā saražotās biogāzes, arī sašķidrinātās dabasgāzes piegādei no termināļa, sprieda J. Ozoliņš.