Vienošanās ir tikai pagaidu risinājums, kas būs spēkā līdz februāra beigām. Līdz tam laikam Kongresam vajadzēs vienoties par jaunu plānu deficīta samazināšanai. Bet pasaules otra lielākā ekonomika - Ķīna - aicinājusi Vašingtonu domāt, kā samazināt milzīgo valdības parādu, kas pašreiz pārsniedz 16 triljonus dolāru (8,5 triljoni latu).
Obama izpilda solījumu
Kongresa apakšpalātas - Pārstāvju palātas - vairākums otrdien vēlu vakarā atbalstīja vienošanos, ko pirmdien panāca Baltais nams un Kongresa augšpalāta - Senāts - un kas paredz paaugstināt nodokļus bagātniekiem un uz diviem mēnešiem atlikt automātisku budžeta samazināšanu par vairāk nekā simts miljardiem dolāru. Naktī uz otrdienu par to bija nobalsojis arī Senāts.
Līdz ar panākto vienošanos saglabātas vēl iepriekšējā ASV prezidenta Džordža V. Buša prezidentūras laikā pieņemtās nodokļu atlaides personām, kas gadā nopelna mazāk par 400 tūkstošiem dolāru (212 tūkstoši latu), un ģimenes, kuru gada ienākumi nepārsniedz 450 tūkstošus dolāru (240 tūkstoši latu).
Personām un mājsaimniecībām, kuru ienākumi pārsniegs noteikto slieksni, palielinās nodokļu likmes, no kurām lielākā būs 39,6%. Līdz šim augstākā likme bija 35%, raksta Reuters.
Vienošanās arī par gadu pagarina bezdarbnieku pabalstu izmaksu aptuveni diviem miljoniem amerikāņu.
Politiski lielākais ieguvējs no vienošanās ir ASV prezidents Baraks Obama, kurš pirms novembrī notikušajām prezidenta vēlēšanām solīja, ka viens no soļiem budžeta deficīta samazināšanai būs nodokļu sloga palielināšana bagātākajiem amerikāņiem.
«Es parakstīšu vienošanos, kas paaugstina nodokļus diviem procentiem turīgāko amerikāņu, vienlaikus glābjot vidusšķiru no nodokļu pieauguma, kas varēja novest ekonomiku atkārtotā recesijā,» pēc Pārstāvju palātas balsojuma paziņoja B. Obama, piebilstot, ka budžeta deficītu nepieciešams samazināt sabalansētā veidā.
Ja kongresmeņi nespētu vienoties, uz visu amerikāņu pleciem būtu uzkrauts papildu nodokļu slogs aptuveni 536 miljardu dolāru (284 miljardi latu) apmērā un izdevumu samazinājums 109 miljardu dolāru (58 miljardi latu) apmērā militārajām un iekšzemes programmām. Ekonomisti brīdināja, ka, iestājoties fiskālās aizas efektam, strauji samazinātos patērētāju pirktspēja, kas varētu izraisīt jaunu ASV ekonomikas lejupslīdi.
Ķīnas brīdinājums
Analītiķi uzsver, ka arī pēc panāktās vienošanās ASV ekonomika joprojām atrodas briesmu ēnā, jo Baltajam namam un Kongresam priekšā stāv smags darbs, prātojot, kā prasmīgāk ieviest nule atliktos budžeta tēriņu samazinājumus.
Savukārt Ķīna trešdien paziņoja, ka ASV draud iekrišana nevis fiskālajā aizā, bet «fiskālajā bezdibenī, kurā tās varot palikt uz mūžīgiem laikiem».
Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra Siņhua savas interneta vietnes angļu versijā bija publicējusi komentāru, kurā uzsvērta nepieciešamība amerikāņu politiķiem mērķtiecīgāk strādāt pie ASV parāda samazināšanas, «jo nevar mūžīgi dzīvot uz aizlienētas bagātības rēķina».
«Tādā demokrātijā kā Savienotās Valstis nodokļu palielināšana un izdevumu samazināšana ir nepieciešamās zāles, lai ārstētu hronisko parādu slimību. Tomēr tās ilgi ir bijušas ļoti nepopulāras vēlētāju vidū,» raksta Ķīnas Komunistiskās partijas informācijas rupors. «Tādēļ politiķi ir izvēlējušies paspert problēmu tālāk atkal un atkal. Bet, kā mēs visi zinām, problēma nekad neizzudīs. Reiz var pienākt brīdis, kad jūs aiz tās varat aizķerties un smagi piezemēties, vai kā ASV gadījumā - iekrist bezdibenī, no kura tā arī nekad neizkļūsiet.»
Ķīna ir ļoti ieinteresēta ASV ekonomiskā stāvokļa uzlabošanā, jo 70% no tās milzīgajām ārvalstu valūtas rezervēm ir ASV dolāros. Amerika ir arī Ķīnas lielākais eksporta tirgus.