Draud lauzt līgumu
Nedēļas nogalē notikušajā ikgadējā Minhenes Drošības konferencē ASV aizsardzības sekretārs Čaks Heigels paziņoja, ka amerikāņi Spānijas piekrastē ir izvietojuši iznīcinātājkuģi USS Donald Cook, kas būs viens no elementiem NATO iecerētajā pretraķešu aizsardzības vairogā Eiropā.
Kā zināms, Vašingtona līdz 2020. gadam vairākās vietās Eiropā uz sauszemes un ūdens plāno izvietot pretraķešu aizsardzības elementus, kuru uzdevums būs aizsargāt Eiropu un ASV pret iespējamiem uzbrukumiem no tādām Rietumiem naidīgām valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja, kuras strādā pie savām kodolprogrammām. Par pirmo ir nopietnas aizdomas, ka tā mēģina iegūt kodolieročus, bet otrā jau ir veikusi vairākus kodolizmēģinājumus.
Daļu aizsardzības vairoga elementu plānots dislocēt Krievijas robežas tuvumā - Polijā un Rumānijā -, tāpēc Maskava uzskata, ka tā patiesais mērķis varētu būt Krievijas raķešu sistēmas spēju mazināšana.
Pēc Č. Heigela paziņojuma Krievijas amatpersonas izteikušas brīdinājumus, ka gadījumā, ja ASV turpinās savu pretraķešu aizsardzības spēju uzlabošanu, attīstot pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā, Maskava varētu apsvērt izstāšanos no 2010. gadā parakstītā Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līguma jeb START.
«Mēs esam nobažījušies, ka ASV turpina pilnveidot pretraķešu aizsardzības spējas, ignorējot Krievijas intereses un rūpes,» Krievijas Aizsardzības ministrijas augstākā amatpersona atbruņošanās jautājumos Mihails Uļjanovs sacīja ziņu aģentūrai Interfax. «Šāda politika var graut stratēģisko stabilitāti un novest pie situācijas, ka Krievija būs spiesta izmantot savas tiesības izstāties no START.»
Viņš gan piebilda, ka «pašreizējā pakāpē» ASV pretraķešu aizsardzības sistēma «nav sasniegusi līmeni, kas varētu apdraudēt Krievijas stratēģisko spēku efektivitāti».
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens Minhenes konferencē pārmeta Krievijai agresīvu retoriku un kritizēja krievu lēmumu izvietot ballistiskās raķetes Kaļiņingradā un Baltijas valstu pierobežā. «Mums ir jāatturas no abpusējiem draudiem,» NATO vadītāju citē izdevums The Stars and Stripes. «Jaunu uzbrukuma ieroču izvietošanai nav vietas patiesās stratēģiskajās partnerattiecībās.»
Vēlas aizpildīt robu
Viļņošanos radījušas arī ziņas, ka ASV janvārī pārējās NATO dalībvalstis ir informējušas par Krievijas raķešu izmēģinājumiem, ar kuriem varētu būt pārkāpts 1987. gadā starp ASV un PSRS parakstītais Vidējas darbības rādiusa kodolspēku līgums (INF), kas aizliedz izmantot spārnotās un ballistiskās raķetes, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 kilometriem.
ASV neesot vērsušās pie Krievijas ar oficiālām pretenzijām, nav arī skaidrs, par kādu raķešu izmēģinājumiem ir runa, bet medijos izskan minējumi, ka tie varētu būt saistīti ar ballistiskajām raķetēm RS-26.
ASV Valsts departaments paziņojis, ka sadarbībā ar Krievijas pusi notiekot izpēte, kurā noskaidrosies, vai līgums ir pārkāpts.
Krievija apgalvo, ka tās ir starpkontinentālās ballistiskās raķetes, tātad to darbības rādiuss ir lielāks par 5500 kilometriem. Tomēr amerikāņi ziņo, ka izmēģinājumu laikā tās ir nolidojušas tikai 2000 kilometru, kas, viņuprāt, ir INF pārkāpums. Laikraksts The New York Times pagājušajā nedēļā rakstīja, ka ar RS-26 Krievija vēlas aizpildīt robu, ko tās raķešu arsenālā esot radījuši līguma noteiktie ierobežojumi.
«Amerikāņiem ir tehniskās iespējas novērot mūsu raķešu palaišanu,» Krievijas aizsardzības izdevuma Nacionaļnaja Oborona redaktors Igors Korotčenko sacīja pravda.ru. «Šīs apsūdzības ir vai nu ļaunprātīgi meli, vai kļūdaina izlūkošanas datu interpretācija. Viņi nevar pret mums izvirzīt nekādas juridiskas pretenzijas.»
Augstas Krievijas amatpersonas nav slēpušas viedokli, ka INF esot novecojis un tas strādājot pret Krievijas interesēm, jo Krievijas tuvumā ir vairākas valstis, piemēram, Ķīna, Indija, Pakistāna un Ziemeļkoreja, kuru rīcībā ir vidējā rādiusa raķetes. Eksperti uzskata, ka Krievija baidās no šīm politiski nestabilajām kaimiņvalstīm, kuru rīcībā ir kodolieroči.