«Jā, man ir ar ko salīdzināt - pirms tam dzīvoju citā veco ļaužu pansionātā, un tas, kā tur gāja, nav vārdos aprakstāms. Šeit es jūtos drošībā, beidzot jūtos kā mājās,» Baltijā pirmās senioru rezidences Dzintara melodija atklāšanā atzīst Ainas kundze.
Divi seniori, kas vecumdienas vada kā divās dažādās pasaulēs...
Dzintara melodija pēdējos 30 gados ir Latvijā pirmā pilnīgi no jauna par Francijas investoru līdzekļiem uzbūvētā rezidence, kurā attīstīts Francijas aprūpes koncepts, kas savukārt atzīts par vienu no labākajiem pasaulē. Kā uzsvēra rezidences attīstītāja uzņēmuma Senior Baltic īpašnieks un valdes loceklis Žiljēns Rudžēri, šis projekts ir kaut kas pilnīgi jauns Latvijas sociālajā aprūpes sistēmā.
Aprūpi pielāgo vajadzībām
Projekta koordinators un koncepcijas attīstītājs Patriks Grostets stāsta, ka vēl 90. gadu sākumā Francijā nebija atbilstošu rezidenču, kas pilnvērtīgi rūpētos par senioriem. Līdz ar EHPAD (saīsinājums no franču valodas - ￃﾉtablissement d'hￃﾩbergement pour personnes ￃﾢgￃﾩes dￃﾩpendantes) iniciatīvu 1998. gadā aizsākās kvalitatīvu sociālo aprūpes centru izveide, kas atbalstīja cieņpilnu senioru dzīves vidi.
«Tā ir pilnvērtīga, patīkama dzīvesvieta, kas reizē sniedz kvalitatīvu medicīnisko aprūpi. Katram iemītniekam tiek izstrādāta īpaša aprūpes programma, to pielāgo viņa vajadzībām, nevis cilvēks pielāgojas centra iespējām, kā tas diemžēl dzirdēts par aprūpes centriem Latvijā,» norāda P. Grostets.
Vidējā pensija Francijā ir 1200 eiro mēnesī. Vidējā cena līdzīgās rezidencēs - 1800 eiro, bet Parīzē pat vairāk nekā 3000 eiro mēnesī.
«Personāla izmaksas, medicīniskā aprūpe ir proporcionāli dārgāka nekā Latvijā, bet Francijā izmaksas, kuras saistītas ar medicīnisko aprūpi, bieži sedz valsts. Francijai ir privāta sociālās aprūpes sistēma, tādēļ personai jāmaksā pašai, bet dažreiz cilvēks nevar samaksāt, tāpēc palīdz valsts vai ģimenes locekļi,» skaidro P. Grostets.
Francijā šī uzņēmuma rezidencēs mitinās aptuveni 700 tūkstoši cilvēku. «Tas ir gana daudz, ņemot vērā, ka Francijā kopumā ir 65 miljoni iedzīvotāju.» Dzintara melodija ir pirmā no piecām rezidencēm, ko plānots atvērt Baltijas valstīs, būs arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā.
Klienti no vidējā slāņa
Uzturēšanās Dzintara melodijā Latvijas senioram izmaksā aptuveni 600 latu mēnesī. Var slēgt īstermiņa vai ilgtermiņa aprūpes līgumu - cenas par diennakts uzturēšanos vienvietīgā vai divvietīgā numuriņā tad atšķirsies. Rezidences iemītniekiem nodrošina veselības stāvoklim atbilstošu, modernu vidi - gultasvietu (funkcionālo gultu), atpūtas krēslu, naktsskapīti, galdu ar krēsliem, skapi un ergonomisku vannasistabu ar dušu. Ir iespēja ņemt līdzi savas personīgās mantas, mēbeles, televizoru vai jebko citu. Visās istabiņās pieejams internets.
Jau pirms tam seniors vai viņa radinieki aizpilda īpašu anketu, kurā atzīmē dažādas detaļas, ko pēc tam ņem vērā aprūpē: par mīļākajiem ēdieniem, aktivitātēm, atpūtas iespējām. Arī brokastis tiek pasniegtas istabiņā - katru nedēļu ir iespēja izvēlēties savu ēdienkarti.
Katrā istabiņā, kā arī vannasistabās iemītniekiem pieejamas drošības pogas, lai izsauktu personālu. Aprūpe tiek nodrošināta 24 stundas diennaktī. Šeit ir arī specializētā nodaļa personām ar demenci.
Rezidencē strādā ārsts, psihoterapeits, ergoterapeits, kustību terapeits, medicīnas māsas. Atsevišķi pieejami friziera, podologa pakalpojumi un ķīmiskā tīrītava, notiek kultūras un atpūtas pasākumi. Pašlaik jaunajā rezidencē mitinās jau 42 seniori, viņu vidējais vecums ir ap 80 gadiem.
«Prognozējam, ka Dzintara melodija veidos spēcīgu konkurenci ierastajai un savā ziņā iesīkstējušai Latvijas sociālās aprūpes sistēmai, mudinot to pilnveidoties, no kā ieguvēji būs gan paši seniori, gan viņu tuvinieki,» uzskata Senior Baltic ģenerāldirektors Reinis Ignatavičs. Viņš atzīst, ka potenciālie klienti pārstāv vidējo slāni, un plāno, ka līdz gada beigām rezidence būs noslogota par 60-70 procentiem. «Senioriem patīk kvalitatīvās aprūpes iespējas, ko citkārt aprūpes iestādēs grūti nodrošināt,» saka R. Ignatavičs.
Apvienojas ģimenes
«Esam izrēķinājuši, ka mūsu noteiktā vidējā summa ir tāda pati, kāda nepieciešama, aprūpējot cilvēku mājās. Un, apvienojoties divām trim ģimenēm, pakalpojumu iespējams segt arī mazāk turīgiem cilvēkiem,» uzskata R. Ignatavičs.
Dzintara melodijas iemītnieki savu vārdu un diagnozi atklāj nelabprāt, taču neslēpj, ka beidzot jūtas atviegloti, jo saņem laipnu un kvalitatīvu aprūpi. «Pēc slimības paliku uz gultas, un bērniem bija grūti ar mani tikt galā,» stāsta Ainas kundze (vārds mainīts). Mēģinājusi dzīvot valsts sociālās aprūpes centrā, par kuru esot «sliktas atmiņas», un secinājusi, ka izmaksas tur un rezidencē atšķiras tikai par 100 latiem. «Taču apstākļi ir nesalīdzināmi,» saka Aina. Viņai izmaksas par uzturēšanos rezidencē palīdz segt labi draugi. Aina neprognozē, cik ilgi te uzturēsies, viss atkarīgs no veselības un turpmākajām finansiālajām iespējām.
Ilana un Moisejs savu insulta skarto radinieci mājās aprūpējuši 18 gadu. «Pansionātu mums nepiedāvāja, jo neskaitāmies trūcīgi. Tiklīdz atvēra rezidenci, ģimenē nolēmām labāk maksāt par manas māsas uzturēšanos šeit. Pa visiem kopā to varam atļauties,» neslēpj Moisejs.
Savukārt rezidences iemītniece Dagnija Unbedahte esot pārdzīvojusi divus insultus: «Izgāju dažādus rehabilitācijas kursus, bet gadu netiku uz kājām. Mājās bija jāpieņem kopēji, jāmaksā par procedūrām. Ar radiem izrēķinājām, ka patiesībā mājas aprūpe izmaksā dārgāk un ir sarežģītāka tuviniekiem. Nospriedām, ka visi kopā, manu pensiju ieskaitot, mēģināsim apmaksāt rezidences pakalpojumus. Pagaidām ar šo lēmumu esmu apmierināta,» atzīst Dagnijas kundze.