Jezga ar diferencētajām biļešu cenām sākās pēc Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) pirmā paziņojuma pagājušā gada 24. septembrī, kam sekoja domes lēmums. Joprojām neskaidrība valda ap pašu Rīdzinieka karšu statusu, jo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sniegusi noraidošu atzinumu par Rīgas domes (RD) saistošajiem noteikumiem, un tie joprojām nav stājušies spēkā. Līdz februāra beigām 50% atlaide no samērā augstā 1,20 eiro tarifa tiek piemērota visiem pasažieriem neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas (šo atlaidi domē sauc par mobilitātes programmu), bet joprojām SIA Rīgas satiksme (RS) nevar precīzi pateikt, cik ilgi patlaban nopirktās biļetes būs derīgas.
Jūtas maldināts
Dienai piezvanīja lasītājs Aivars (vārds mainīts). Viņš pērnā gada nogalē nopircis dažas biļetes - trīs vienam braucienam un vienu diennakts biļeti, taču janvārī, kad visiem pasažieriem ir iespēja braukt par 60 eirocentiem, nolēmis dārgākās biļetes nodot, saņemot atpakaļ naudu. Vairāki interneta portāli janvāra sākumā pārpublicēja aģentūras LETA ziņu ar virsrakstu «Ušakovs: Sabiedriskā transporta cenu izmaiņas atbilst rīdzinieku interesēm», kurā teikts: «Biļetes, kas iegādātas līdz 31. decembrim par 50 santīmiem jeb 0,71 eiro, būs derīgas visos Rīgas sabiedriskā transporta veidos līdz 28. februārim ieskaitot. Vienlaikus SIA Rīgas karte vadītājs Aleksandrs Brandavs norādīja, ka pašreizējās Rīgas satiksmes biļetes ir lētākas nekā tās, kas pārdotas līdz 31. decembrim, tāpēc, viņaprāt, pasažieriem izdevīgāk būtu vērsties Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centros, lai atgūtu naudu par iepriekšējām biļetēm, kas pirktas par 0,70 eiro, un iegādātos lētākas - par 0,60.» Izlasījis šo ziņu, Aivars devies uz RS klientu centru 12. trolejbusa galapunktā Šmerlī, kur sagaidīts ar vārdiem: «Vai jums ir izdevīgi zaudēt daļu naudas?» Darbinieces skaidrojušas, ka atbilstoši noteikumiem pilnu biļetes cenu saņemt nevar, bet gan 90%, ja biļete nav autorizēta, vai 75%, ja tā ir autorizēta, bet nav pilnībā izmantota. Aivars tomēr izvēlējies maksu par trim biļetēm saņemt atpakaļ. 24 stundu biļetes cena atbilstoši šiem pašiem noteikumiem atmaksāta netiek. Tomēr RS noteikumos par abonementu biļešu izmantošanas kārtību ir pieļauta iespēja atmaksāt visu biļetes summu, ja mainās braukšanas tarifs.
RS preses sekretārs Viktors Zaķis skaidro, ka 100% biļetes summu atdod tad, ja nelietotā biļete pirkta mazāk nekā pirms mēneša no iesnieguma rakstīšanas brīža. Ja pagājis ilgāks laiks, atdoti tiek tikai 90% summas.
Neprata atbildēt
Ir vēl kāda problēma, kuras noskaidrošana prasīja labu laiku - cik ilgi būs derīgas biļetes, kuras patlaban, izmantojot atlaidi, pērk visi pasažieri neatkarīgi no deklarēšanās vietas. Sākotnēji V. Zaķis pieļāva, ka tad, ja pats tarifs netiks mainīts (tas arī šobrīd oficiāli ir 1,20 eiro, tikai netiek piemērots), biļetēm derīguma termiņš būs viens gads. Kad Diena šo jautājumu uzdeva RD Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājam Vadimam Baraņņikam (SC), arī viņš sākumā nevarēja atbildēt, tomēr pēcāk noskaidroja, ka «noteiktais pārejas periods ir vienu mēnesi pēc mobilitātes programmas beigām», tātad visu martu vēl varēs braukt par 60 centiem, pat ja nerīdziniekiem stāsies spēkā 1,20 eiro tarifs. To, ka RS pārstāvji precīzi nevar pateikt, cik ilgi būs derīgi patlaban pirktie taloni, pamanījuši vairāki rīdzinieki, kuri pie skaidrības nav tikuši arī, zvanot uz RS informācijas tālruni. «Operatore nevarēja atbildēt, kādēļ e-talonu derīguma termiņš ir saīsināts un kur atrodama informācija par to, tāpēc ieteica zvanīt RS sekretariātam vai Rīgas domes Satiksmes departamentam (RDSD). Arī sekretariātā nespēja sniegt pamatotu atbildi. Zvanīju uz RDSD bezmaksas tālruni 80003600, kur man ieteica zvanīt RDSD Sabiedriskā transporta un komercpārvadājumu nodaļas vadītāja vietniecei. Jāsaka, ka Dana Ziemele-Adricka bija ārkārtīgi laipna, skaidrojot situāciju. Un pat atrada iespējamo pamatojumu e-talonu derīguma termiņa saīsinājumam - Mobilitātes programma (nosaukums neprecīzs), taču nespēja sniegt skaidrojumu, kādēļ informācija par e-talonu derīguma termiņu tiek noklusēta, rīdzinieki maldināti un neviens neko nezina atbildēt par izveidojušos situāciju,» savā blogā raksta juriste Ieva Brante.
Iedzīvotāju sūdzības turpinās arī par juceklīgo kārtību, kādā tiek izsniegtas elektroniski pieteiktās Rīdzinieka kartes. RS tiek pārmests, ka cilvēkus dzenā no viena lodziņa pie cita, savukārt Latgales izpilddirekcijā atvērtajā klientu centrā nācies desmit minūtes gaidīt darbinieci, kura ieradusies apšaubījusi, vai klientei pasūtītā Rīdzinieka karte tiešām izgatavota, un tikai pēc atkārtota lūguma konstatējusi, ka karte tiešām jau gatava.
Joprojām «gaisā karājas» RD ieviestās braukšanas maksas diferenciācijas likumības jautājums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (NA) intervijā LNT raidījumam 900 sekundes vakar pieļāva, ka strīds par Rīdzinieka karšu likumību būs jāizšķir tiesai. Ja tā lems par labu RD, var nākties mainīt likumu par pašvaldībām vai arī būs jāpieņem speciāls likums par Rīgu kā galvaspilsētu, nosakot tai īpašas prasības. Rīgas likuma ideja arī ir vairākus gadus veca, taču līdz šim nav īstenota.