Ik gadu traumas no neuzmanīgas darbošanās ar elektroierīcēm gūst ievērojams skaits cilvēku, gadās, ka tiek zaudēta pat dzīvība. Ievērojot piesardzību un zinot, ko drīkst un ko ne, no bīstamām situācijām iespējams izvairīties. It kā jau mēs visi zinām, ka nedrīkst bāzt pirkstus kontaktligzdā, mest ieslēgtu fēnu vannā ar ūdeni un rāpties elektrības stabā, taču ir nianses, par ko ikdienā neaizdomājamies. Kā droši rīkoties ar elektrību, Diena iztaujāja AS Sadales tīkls Komunikācijas direktori Renāti Meļķi.
Kas ir tipiskākās kļūdas, ko cilvēki ikdienā pieļauj, rīkojoties ar elektroierīcēm? Sadzīvē, atpūtā, būvdarbos?
Lielākoties ikdienā cilvēki nepievērš uzmanību elektroierīces tehniskajam stāvoklim, turpina izmantot elektroierīces ar bojātu vadu izolāciju vai bojātiem korpusiem. Tāpat iekštelpām paredzētās ierīces tiek lietotas ārā - pagarinātāji novietoti mitrumā, vai ūdens nedroši gaismekļi novietoti zem klajas debess lietus laikā.
Kurās vietās apkārtējā vidē un kādās situācijās ir jāuzmanās īpaši?
Ir jāuzmanās elektrolīniju un elektroietaišu tuvumā. Nedrīkst kāpt elektrolīniju stabos, rotaļāties transformatoru apakšstaciju tuvumā, makšķerēt elektrolīniju tuvumā, jo slapja makšķeraukla vai garš makšķerkāts ir labs elektrības vadītājs. Tāpat nedrīkst labot sadzīves elektropreces, ja tās ir pieslēgtas elektrībai.
Ja ģimenē ir mazi bērni, noteikti pastiprināta uzmanība jāpievērš mājokļa kontaktligzdām, vai tās ir tehniskā kārtībā - nav bojātas un ir nostiprinātas sienā. Rūpējoties par jaunāko atvašu drošību, kontaktligzdās būtu jāievieto speciālie aizsargi.
Kas jāzina bērniem par drošību ar elektrību, rotaļājoties ārā? Kādu vietu tuvumā labāk to nedarīt, un ar kādām aktivitātēm būt uzmanīgiem?
Vecākiem saviem bērniem būtu jāpastāsta, ka par rotaļu vietām nedrīkst izvēlēties spēļu laukumus, kuriem blakus ir elektrības transformatori vai sadales skapji, tāpat jāpalūko, vai izvēlēto rotaļu vietu nešķērso gaisvadu elektrolīnija. Jauniešiem nevajadzētu elektrolīniju tuvumā rotaļāties ar gaisa pūķiem vai šobrīd tik ļoti populārajiem lidmodeļiem un droniem, šīs aktivitātes labāk atstāt pludmalei vai kādam ļoti plašam laukam, kuru nešķērso elektrolīnijas, bet, ja ir notikusi nelaime un pūķis vai lidmodelis ir ieķēries vados, tam noteikti nedrīkst kāpt pakaļ vai kā citādi mēģināt to dabūt lejā. Šādos gadījumos jāzvana uz AS Sadales tīkls bojājumu pieteikšanas tālruni 80 200 404.
Kur un kādu elektrotehniku drīkst, kur un kādu - nedrīkst lietot? Kā sadzīvē droši lietot elektroierīces?
Lai noskaidrotu, vai izvēlētā ierīce ir piemērota lietošanai telpās vai ārpus tām, jāpievērš uzmanība uz ierīces attēlotajam IP marķējumam jeb simbolam - mājiņai ar bultiņām. Ja bultiņas ir vērstas uz mājiņas iekšpusi, ierīce paredzēta lietošanai telpās, bet, ja uz āru, to var izmantot arī dabā. Lai izvairītos no elektrotraumām, pirms ierīces lietošanas jāizlasa lietošanas pamācību.
Kādus kaitējumus veselībai nodara elektrības traumas?
Elektriskā strāva atkarībā no stipruma uz cilvēka ķermeni iedarbojas dažādi, kā rezultātā var gūt vieglas vai ļoti smagas, pat nāvējošas traumas.
Nonākot saskarē ar elektrību, cilvēks ir pakļauts strāvas triecienam, kā rezultātā notiek vieglāka vai stiprāka muskuļu saraušanās, kas līdzinās krampjiem, samaņas zaudēšana, traucējumi sirdsdarbībā vai elpošanā, paralīzes vai nāves iestāšanās.
Neuzmanīgi rīkojoties ar elektroierīcēm, var gūt arī citu veidu traumas: apdegumus - no sīkām tulznām līdz pat plašiem ādas bojājumiem, kas var novest pie roku un kāju amputācijas, neatgriezenisku ādas bojājumu, kad strāvas iedarbībā ādā nonāk sīkas metāla daļiņas vai tvaiki, acu traumas, kuras var izraisīt acu iekaisumu vai pat aklumu, kaulu lūzumus un sasitumus, kas var rasties, ja cilvēka ķermenis ir saņēmis strāvas triecienu un krīt no augstuma. Ja cilvēks saņēmis strāvas triecienu un guvis elektrotraumu, nekavējoties jāizsauc neatliekamā palīdzība!