«Jautājums tiek aktualizēts, ņemot vērā, ka Pētera baznīcai nav sakārtotas īpašuma tiesības, faktiski tā šobrīd nepieder nevienam. Ir gatavs likumprojekts, kas izstrādāts jau 2007. gadā,» skaidro TM sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Rancāne. Pirmajā lasījumā Saeima to konceptuāli pieņēma jau 2008. gadā, taču 2010. gada novembrī tikai 21 Saeimas deputāts atbalstīja tā izskatīšanas turpināšanu.
Kā jau agrāk vēstīts, Pētera baznīca kādreiz piederējusi vācu luterāņu draudzei, kas bija Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) sastāvā. Patlaban baznīcas ēka un zeme zem tās zemesgrāmatā nav ierakstīta, un tai nav noteikts īpašnieks, Rīgas pašvaldība ir tās tiesiskais valdītājs.
Likumprojekta anotācijā teikts: «Ar likumprojekta pieņemšanu LELB atgūs īpašuma tiesības uz Pētera baznīcu, kā arī tiks nodrošināta iespēja pilnvērtīgi izmantot ēku ne tikai pēc tās nozīmes kā kulta ēku, bet arī kā kultūras objektu, proti, kā koncertu norises vietu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu vietu, kā arī kā starptautiska kultūras tūrisma objektu, kas ikdienā ir pieejams apmeklētajiem. Kultūras pasākumu saskaņotai plānošanai LELB un Rīgas pilsētas pašvaldība, savstarpēji vienojoties, izveido konsultatīvu institūciju - Pētera baznīcas padomi, kura katru gadu līdz 31. janvārim apstiprina pasākumu plānu, kurš ir saistošs abām iesaistītajām pusēm.» Tāpat anotācijā norādīts, ka, nosakot ēkas īpašnieku, būs iespējams efektīvi apsaimniekot kultūras pieminekli, piesaistot arī Eiropas Savienības fondu resursus.
Ar Rīgas Doma draudzes priekšnieka Kaspara Upīša starpniecību Diena uzzināja LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga viedokli - Pētera baznīca ir reformācijas šūpulis Latvijā un Austrumeiropā, un ir svarīgi tajā uzturēt tieši baznīcas funkciju. LELB uzskata - tās pieredze Doma baznīcas apsaimniekošanā ir pierādījusi, ka nebūs problēmu arī Pētera baznīcas uzturēšanā.
Īpatnēja situācija gan veidojas Rīgas domē. Tā jau pirms daudziem gadiem, kad priekšsēdētājs vēl bija Jānis Birks (TB/LNNK), ir balsojusi, ka atbalsta Pētera baznīcas nodošanu pašvaldības īpašumā. Pašreizējais vicemērs Andris Ameriks (GKR) atceras, ka toreiz esot palicis mazākumā, jo pats uzskatot, ka kulta celtnei jākalpo kulta vajadzībām. Taču, ja Tieslietu ministrija pašvaldībai vēlreiz prasīs atzinumu, domniekiem nu jau šajā sasaukumā būs jābalso no jauna, uzskata A. Ameriks.
Patlaban Pētera baznīca ikdienā tiek izmantota kā tūrisma objekts, tajā notiek arī koncerti; draudze ir samērā neliela, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.
Saeimas deputāte Inguna Rībena (NA), kura strādā parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, atceras situāciju, kādā likumprojekta virzība tika apturēta: «Pēc loģikas un veselā saprāta baznīcas ir jānodod baznīcu lietošanā, taču toreiz Rīgas domei bija iebildumi, un arī pašas LELB finansiālā situācija bija tāda, ka tā mēģināja pārdot savus īpašumus. Radās jautājums, kāpēc viņiem nodot vēl vienu īpašumu, ja viņi netiek galā ar esošajiem.» Deputāte vēlas dzirdēt jaunus argumentus, kāpēc pie šī likumprojekta būtu jāatgriežas, bet, «ja formulējums ir tāds pats kā toreiz, diez vai ir vērts tērēt komisijas dārgo laiku».