Šajā situācijā svarīgi būtu neaizmirst, ka trīs ceturtdaļas (76%) no OIK lielajiem rūpnieciskajiem elektrības patērētājiem veido atbalsts gāzes koģenerācijas stacijām - 0,94 santīmi par kilovatstundu, salīdzinot ar 0,29 santīmiem, ko saņem AER ražotāji. Skaidrs, ka, pat ja šis būtu LM problēmu patiesais cēlonis, nevis iegansts, atbalsta apturēšana tikai AER ilgtermiņā viņu gadījumā neko neatrisinātu.
Elektroenerģijas cenu divkāršošanās līdz 2020. gadam, ar ko draud dažādi «pētnieki» un Ekonomikas ministrija, atjaunojamās enerģijas dēļ nav iespējama ne tehniski, ne praktiski, un šāds apgalvojums ir maldinošs un mulsinošs. Turklāt aprēķinu metodes, uz kurām apgalvojums par cenu kāpumu ir balstīts, liek to apšaubīt pašos pamatos. Dīvainas un neticamas prognozes ir vēl viens apliecinājums tam, ka līdz šim atjaunojamās enerģētikas nozares pārstāvju un ekspertu viedoklis nav bijis ņemts vērā. Ja arī ir iespējams elektroenerģijas cenu kāpums, ar ko sabiedrība tik aktīvi tiek biedēta, tas, visticamāk, varētu būt gaidāms pamatā importētās gāzes cenu kāpuma dēļ (šis faktors diemžēl pilnībā atrodas ārpus Latvijas kontroles).
Situācijas absurdums ir skaidri redzams - AER nozarei tiek pārmests, ka tā saņem neadekvāti lielu atbalstu uz patērētāju rēķina, bet tajā pašā laikā atbalsts gāzei ir trīs reizes lielāks. Kā jau vairākkārt esam publiski uzsvēruši, arī AER nozare ir par atbalsta AER pilnveidošanu, taču līdzšinējais situācijas risinājums ir bijis pārtraukt atļauju izsniegšanu tikai un vienīgi AER ražotājiem, un tas liek aizdomāties par aizliedzēju patiesajiem motīviem.
Par to liek domāt apstāklis, ka valsts turpina atbalstīt fosilos energoresursus, kuri nav atjaunojami, kā arī padara Latviju atkarīgu no kaimiņvalsts enerģētikas jomā un valstij draud ar Eiropas Savienības noteikto prasību neizpildi līdz 2020. gadam. Jau daudzkārt esam teikuši un vēlamies uzsvērt arī tagad, ka AER atbalsta sistēma ir jāpārskata un jāmaina.
Mums - AER nozarei - ir konstruktīvi risinājumu modeļi, un mēs esam izrādījuši gatavību un iniciatīvu pēc iespējas ātrāk sākt kopīgu darbu ar Ekonomikas ministriju, lai veiktu izmaiņas un novērstu trūkumus pašreizējā atbalsta sistēmā, to optimizējot. Jau esam veikuši nozīmīgus soļus, lai šo procesu atvieglotu, - vairākas AER nozares asociācijas ir vienojušās par biedrības Latvijas atjaunojamās enerģijas federācija dibināšanu, lai vieglāk saskaņotu nozares darbību un paustu vienotu viedokli sarunās ar likumdevēju. Pēc nozares iniciatīvas ir izveidots informatīvais resurss Atjaunojam.lv, lai jaunās atbalsta sistēmas izstrādes process būtu vispusīgā un izsmeļošā formā pieejams visiem. Pašreiz ar Ekonomikas ministriju, lai arī pa celmiem, vedam sarunas par saprašanās memorandu, kas varētu būt pirmais solis kopdarbā, kurā vērā tiek ņemti visu iesaistīto pušu viedokļi.
Arī Ekonomikas ministrijas prioritātei jābūt radīt ilgtspējīgu atbalsta sistēmu nozarei, kas izmanto vietējos atjaunojamos energoresursus, dabai draudzīgas, augsti attīstītas tehnoloģijas, rada jaunas darbvietas, palielinot Latvijas energoneatkarību un tautsaimniecības attīstību, kā arī neizraisa naudas aizplūšanu no Latvijas, iepērkot dārgus energoresursus no ārvalstīm. Diemžēl ministrijas līdzšinējais darbs ir ne tikai novedis pie nefunkcionējošas atbalsta shēmas AER, ko tā tagad jūtas spiesta pārtraukt radikāliem līdzekļiem, tādējādi šūpojot Latvijas investīciju vidi un uzticību investoru acīs, bet arī draud rezultēties ar, labākajā gadījumā, viena ražotāja monopolu AER nozarē un turpmāku atkarību no Krievijas gāzes tirdzniecības politikas vai importa elektroenerģijas cenām. Un tas neapšaubāmi nav Latvijas ilgtermiņa attīstības interesēs.
*Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs