Salīdzinot VARAM un Rīgas domes viedokļus, kļūst skaidrs, ka arī šoreiz likumprojekta sagatavošana var būt apgrūtināta principiāli atšķirīgas pieejas dēļ. VARAM uzskata, ka naudas jautājums ir jārisina pašās beigās, Rīgas dome - ka ar to jāsāk. Vecos likuma variantus ministrija izmantot nevēlas, jo tie esot bijuši citu likumu normu kompilācijas, kas neatrisina jautājumu par Rīgas kā galvaspilsētas lomu valstī.
Katram savs
Atgriešanās pie Rīgas likuma notikusi pēc ministra Edmunda Sprūdža (RP) iniciatīvas, un par to ministrs pavēstīja pēc tikšanās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu pērnā gada nogalē. Iespējamā likuma saturs vēl nav zināms, un līdz pašvaldību vēlēšanām tiek solīts izstrādāt tikai vadlīnijas. «Gadiem ilgi tiek runāts, ka starptautiskā mērogā Rīga nav pietiekami spēcīga. Lai galvaspilsētas lomu nostiprinātu, mēs vēlamies praksē uzlabot Rīgas starptautisko konkurenci. Līdz šim vārdos to atzina, bet darbos - lai Rīga pati tiek galā,» vienu no likuma mērķiem definē VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilona Raugze. Pēc viņas teiktā, likums nav vienīgais iespējamais risinājums - ja tiks secināts, ka priekšlikumi dublē jau esošu likumu normas, iespējams tās tikai pamainīt bez īpaša likuma izstrādes. «Gribam izvairīties no tā, ka diskusija veidotos kā pretenzijas pret valsti. Runāsim par Rīgas lomu ekonomikā, nevis tikai ko Rīga dara valstij un cik par to no valsts pienākas,» uzsver I. Raugze. Atzīstot, ka iepriekšējie likumprojekti atdūrušies pret naudas trūkumu, viņa norāda, ka finansējuma jautājumu nevajadzētu izvirzīt priekšplānā.
Tomēr pēc sarunas ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) rodas pārliecība, ka galvaspilsētas vadība finansējuma jautājumu uzskata par izšķirošu likumprojekta sagatavošanā. «Rīgai nepieciešams likums, lai sakārtotu, kurš par ko atbildīgs un kurš par ko maksā. Agrāk valsts piešķīra ielu remontam vairāk nekā 15 miljonu latu, tagad - knapi pāri trim miljoniem. Neticu, ka valsts to atrisinās, bet ir jārunā par nodokļu sadalījumu, jo liela daļa Pierīgas, Jūrmalas, Jelgavas iedzīvotāju strādā Rīgā, izmanto infrastruktūru, dotētu transportu, bet šī dotācija ir tikai no rīdzinieku nodokļiem,» skaidro N. Ušakovs. Likuma līmeņa regulējumam starp valsti un pašvaldību jābūt tāpēc, lai pilsētas attīstība nebūtu atkarīga no konkrēta domes priekšsēdētāja attiecībām ar konkrētu premjeru.
Gribēja sodīt
Nav tā, ka likuma par Rīgu nekad nav bijis, tomēr tam bija atšķirīgs mērķis. Tieši divus gadus - no 1992. līdz 1994. gadam - spēkā bija likums Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību, taču tas noteica vienīgi pašvaldības lēmējvaras un izpildvaras uzbūvi un funkciju sadalījumu. Diskusijas par Rīgas likumu notiek jau kopš 90. gadu beigām. 2003. gadā, kad uz likuma nepieciešamību bija norādījusi Valsts kontrole, toreizējais mērs Gundars Bojārs izteicās, ka vajadzīgs likums, kurā būtu noteikts, kā jāveido pilsētas budžets. Tagad, pēc desmit gadiem, G. Bojārs atceras, ka tolaik likums esot tapis, «lai visādi ierobežotu Rīgu», un tajā esot bijis paredzēts iekļaut pārāk daudz pienākumu, kas pilsētai jānodrošina bez finansējuma.
Arī pašreizējo politisko situāciju nevar nosaukt par īpaši veiksmīgu valsts un pašvaldības sadarbībai - Saskaņas centrs ir pie varas Rīgā, bet opozīcijā Saeimā, savukārt Vienotība ir pie vadības grožiem Saeimā un valdībā, bet Rīgā sēž opozīcijā. N. Ušakovs saka - parlamentā, kad spriež par likumu, valda bažas, vai politiskajiem oponentiem neiedos kaut ko par daudz. Taču jautājumā, vai likums ir vajadzīgs un kādiem mērķiem, N. Ušakova un viņa sīvā sāncenša - Vienotības frakcijas vadītāja Olafa Pulka - atbildes ir faktiski vienādas, tikai opozicionārs uzsver, ka jānostiprina Rīgas kā Latvijas galvaspilsētas statuss, jo esot iespaids, ka N. Ušakovs mēģina atraut Rīgu no Latvijas, piemēram, izstājoties no Latvijas Pašvaldību savienības.