T. Justa atzīst, ka šādu vielu radīto bēdu stāstu netrūkst, piemēram, nesen ar viņu sazinājies kāds jaunietis, kurš stāstījis, ka sācis ar «legālajām narkotikām», pēc tam pārgājis pie marihuānas un nu jau sācis lietot kokaīnu. Tomēr viņai esot radies iespaids, ka tieši agresīvā izplatīšana daļu potenciālo narkomānu no šo vielu lietošanas atbaida, jo vielas tiek piedāvātas tik agresīvi, ka jauniešiem rodas dabiskas aizdomas - kādēļ?
Diena jau vēstīja, ka, par spīti regulārajiem likumsargu reidiem, atklāta «legālo narkotiku» tirgošana tā arī nav izskausta, un kā viens no galvenajiem iemesliem tam tiek piesaukts ilgais laiks, kas Latvijā nepieciešams jaunu vielu iekļaušanai aizliegto vielu sarakstā. Kamēr vielas nav sarakstā, tirgoņi to var pārdot, no sekām nebaidoties, bet, kamēr vielu sarakstā iekļauj, tās vietā jau izgudrota cita ar nedaudz izmainītu formulu. Lai situāciju izlabotu, pašreiz Veselības ministrija izstrādā likuma grozījumus, kas ieviestu narkotiku ģenērisko formulu - tas nozīmētu, ka likumā tiek noteikts, ka aizliegti ir visi sintētiskie kanabinoīdi, nevis tiek uzskaitītas visas neskaitāmās to variācijas.
Jāpiebilst, ka Latvijas kaimiņvalstīs jaunu narkotiku aizliegšana aizņem stipri mazāk laika nekā Latvijā, tomēr, piemēram, Igaunija ir atteikusies no idejas par ģenēriskās formulas ieviešanu. «Mūsu pieeja ir tāda, ka jaunas psihoaktīvas vielas ir ļoti skaidri jādefinē likumā, jo katram cilvēkam ir tiesības zināt aizliegtās vielas precīzo nosaukumu,» Dienai skaidroja Igaunijas Zāļu valsts aģentūras pārstāve Eda Lopato.
«Aizfilozofēties jau var līdz visam kam, bet man šobrīd prātā nav neviena argumenta, kādēļ šāda sistēma varētu būt pretrunā ar cilvēktiesībām, Satversmi vai jel ko citu. Tas ir tāpat kā latviešu valodas gramatikā - vārdam ir viena sakne, bet galotnes var būt dažādas, tomēr vārds ir tas pats,» igauņu bažas noraida Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska.
Jāpiebilst, ka, pat ja ģenērisko sistēmu ieviestu likumā, ar tās īstenošanu dzīvē var klāties grūti, jo policijas rīcībā esošie ekspertīžu aparāti ir pārāk novecojuši, lai noteiktu visas jaunās vielas. Jaunu iekārtu pirkšanai ir pieprasīts papildu finansējums, bet pret to iebilst Finanšu ministrija. FM pārstāvji Dienai norādīja, ka nauda prasīta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kurus piešķir katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai vai citiem valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem. «Uzskatām, ka iekārtu un aprīkojuma iegāde neatbilst nevienam no šiem mērķiem,» norāda FM pārstāvji, aicinot iekārtu pirkšanu ieplānot, veidojot nākamā gada budžetu.