Tāpēc plānots ieviest principu, ka ģimenes ārstam katrs savas prakses pacients profilaktiskā vizītē jāsatiek vismaz reizi trijos gados. Šāds ministrijas lēmums gan izsaucis sašutumu ģimenes ārstu vidū - viņuprāt, tas grauj veselības aprūpes sistēmu.
No 2015. gada VM plāno iekļaut normu veselības aprūpes organizēšanas kārtībā, kas paredzētu ģimenes ārsta tikšanos ar ikvienu viņa praksē pierakstīto pacientu vismaz reizi trijos gados. Savukārt gadījumos, kad šis nosacījums netiktu izpildīts, valstij būtu tiesības maksājuma daļu - kapitācijas naudu 0,63 latu apmērā katru mēnesi - par konkrēto ģimenes ārsta praksē pierakstīto pacientu nemaksāt līdz brīdim, kamēr ģimenes ārsts nebūs ticies ar šo pacientu. Tāpat sods paredzēts arī pašiem pacientiem - izslēgšana no ģimenes ārsta pacientu saraksta. Saziņa ar pacientiem, kuri gadiem ilgi nav bijuši pie ģimenes ārsta, pēc ministrijas domām, varētu tikt uzticēta ģimenes ārsta otrajai māsai.
Lai gan mērķis ir labs - uzlabot pacientu veselību un panākt to, lai cilvēki izmanto profilaktiskās pārbaudes -, ģimenes ārsti pret iecerēto kārtību strikti iebilst, saskatot gan ārstu un pacientu tiesību pārkāpumus, gan draudus visai veselības aprūpei. Ģimenes ārste Sarmīte Veide Dienai sacīja, ka patlaban darbojas sistēma - veselais maksā par slimo. Viņa skaidroja, ka kapitācijas nauda tiek maksāta ģimenes ārstam par pacienta aprūpi neatkarīgi no tā, cik reizes viņš ir atnācis pie ģimenes ārsta. Šādu sistēmu viņa salīdzina ar nodokļu maksāšanu - cilvēki maksā nodokļus visu laiku, ne tikai brīdī, kad iet pensijā vai nepieciešams, piemēram, bezdarbnieku pabalsts. Līdz ar to tagadējās sistēmas sagraušana būtu ļoti bīstams solis, uzskata S. Veide.
Tam piekrīt arī ģimenes ārste Alise Nicmane-Aišpure, norādot, ka ir pacienti, kas gada laikā ģimenes ārstu apmeklē pat 24 reizes, un valsts nekādā veidā nekompensē šos izdevumus. Viņa arī uzskata - nav iespējams nodrošināt, ka visi pacienti ierodas pie ārsta, un tas neesot arī vajadzīgs. Veiktie pētījumi liecina, ka pilnīgi veselam cilvēkam vecumā no 18 līdz 40 gadiem profilaktiskās apskates nepieciešamas vien reizi piecos gados. Turklāt šādam uzdevumam trūkst resursu. S. Veide norādīja, ka 63% ģimenes ārstu nav otrās māsas, kā arī trūkst citu resursu - telpu, aprīkojuma, sagatavotu speciālistu. Līdz ar to, samazinoties finansējumam, ģimenes ārstiem būs vēl mazākas iespējas pienācīgi aprūpēt pacientus. Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis komentāros ir pavisam skarbs, norādot, ka šādā veidā VM tikai grib ietaupīt naudu, nedomājot par visas sabiedrības interesēm. Pēc asociācijas domām, ministrija šādi neievēro cilvēktiesības. Lai paustu savu viedokli, asociācija ir nosūtījusi vēstuli arī Valsts prezidentam, tiesībsargam, VM un Valsts kancelejai.
Ministrijā gan Dienai norādīja, ka nav saprotami ārstu iebildumi, jo gadu darbojusies speciāla darba grupa, kur runāts arī par šiem jautājumiem. Tomēr P. Princis sauc tos par klajiem meliem, piebilstot, ka regulāri netiek ņemts vērā nozares speciālistu viedoklis, bet lēmumus vienpersoniski pieņem ministre.