Tomēr šī Satversmes tiesas sprieduma iespējamās sekas nevajadzētu dramatizēt. Vismaz ne tik ļoti, kā to dara daži politiķi, kuri jau pauduši, ka tagad iesniegumi par algu samazinājuma atcelšanu uz Satversmes tiesu plūdīs straumēm un, ja tie visi tiks apmierināti, valdībai, nespējot nodrošināt ienākumu devalvāciju, neatliks nekas cits kā nacionālās valūtas devalvācija.
Pirmkārt, konstitucionālā tiesa šajā spriedumā tiesnešu algas uzdevusi «atsaldēt» no 2011.gada 1.janvāra. Tas nozīmē, ka līdzekļi šo algu izmaksai būs jāatrod tikai 2011.gada budžetā. Jā, tiesa, arī nākamgad valsts budžeta tēriņi vēl jāsamazina, taču Tieslietu un Finanšu ministrijai ir gana daudz laika, lai izvērtētu, kuras izdevumu pozīcijas var samazināt vairāk, lai nodrošinātu tienešu algu izmaksai nepieciešamo finansējumu.
Otrkārt, līdzīgi kā pensiju samazinājuma lietā, spriedumā ir akcentēts, ka apstrīdētajām likuma normām ir leģitīms mērķis un laikā, kad ekonomiskās recesijas dēļ būtiski samazinās valsts budžeta ieņēmumi, lēmums samazināt algas ir bijis attaisnojams. Gadījumā ar tiesnešu algām šo lēmumu var konfrontēt ar tiesu varas neatkarību, savukārt daudzu citu sabiedriskajā sektorā nodarbināto gadījumā šāda pretnostatījuma nav.
Tādējādi šajā tiesas spriedumā Satversmes tiesa jau parūpējusies par auklu, ar kuru vaļā atsprukušo maisa galu aizsiet atkal ciet.