Nepievērš uzmanību
Pulkstenis atkal rāda jau četri no rīta, tomēr Toms joprojām sēž pie datora. Fonā var dzirdēt taustiņu klaboņu un dažādas skaņas no ierastās datorspēles. Nākamajā dienā ir jāiet uz skolu, bet Toms vecāku aizrādījumiem neklausa. Pēdējā laikā kavējumu ir bijis daudz - pat ja Toms vecākiem saka, ka uz skolu iet, skolotāja atzinusi, ka nereti Toma klasē nav. Iemesls - palicis mājās, lai turpinātu spēlēt iemīļoto spēli. Arī draugi Tomam ir pazuduši, neinteresē vairs ierastie hobiji, viņš bieži ir aizkaitināts un pārlieku uzbudināts.
Šāda veida situācija var liecināt par iespējamu atkarību. Psihoterapeite un biedrības Esi brīvs! valdes priekšsēdētāja Dace Caica Dienai norāda, ka mūsdienās atkarības jēdziens vairs nesaistās tikai ar alkoholu, narkotikām un cigaretēm. Modernā rietumu dzīvesveida pārņemšana arī Latvijā ir radījusi iespējas attīstīties jaunām atkarībām, visvairāk izplatītās ir atkarība no ātrajām uzkodām, sauļošanās solārijā un sociālajiem tīkliem. Pēc viņas domām, modernās atkarības ir pat bīstamākas, jo cilvēki par tām nav pietiekami informēti. Sabiedrība dara visu, lai ierobežotu alkohola patēriņu, smēķēšanu un narkotiku lietošanu, bet citām lietām nereti tik lielu uzmanību nepievērš. Tomēr nav sliktās un ne tik sliktās atkarības.
Vecāku piemērs
D. Caica kā piemēru min atkarību no ātro ēstuvju ēdieniem. Nereti vecākiem pašiem garšo ēdiens, ko piedāvā šīs ēstuves, un, turp vezdami bērnus, viņi ar savu piemēru rāda, ka ēst neveselīgi nav nekas slikts. Daudzām ģimenēm došanās uz šādām vietām ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu, taču ieradums var pāraugt atkarībā - kāre pēc neveselīgas pārtikas ir atkarību izraisoša. Sekas var redzēt arī statistikā - pēc Slimību un profilakses kontroles centra datiem, aptuveni piektajai daļai pirmklasnieku Latvijā ir liekais svars.
Pieaugošo mūsdienu atkarību izplatību Dienai uzsver arī Rīgas sociālā dienesta atkarību profilakses speciāliste Tatjana Pšeņina. To veicinājis tas, ka, pateicoties modernajām tehnoloģijām, piemēram, datorspēles var spēlēt arī ārpus mājas. Arī viņa norāda, ka šāda veida atkarības vecāki bieži vien nemaz nepamana. Uzmanība tiek pievērsta vien tad, kad radušās jau fiziskas problēmas, piemēram, muguras sāpes, pazudusi ēstgriba, izjaukts diennakts režīms un līdz ar to ir arī miega problēmas. Cilvēkiem, īpaši bērniem un jauniešiem, ar šīm atkarībām palīdzēt ir grūtāk, jo viņi problēmu neatzīst, meklējot dažādus aizbildinājumus. Savukārt, ja problēmas ir ar alkoholu vai narkotikām, nereti ir skaidri fakti, kas liecina par atkarību.
Tendences negatīvas
Nereti vecāki pie speciālista nāk ar uzstādījumu - izmainiet manu bērnu. Tomēr šādi efektu panākt nevar. Tieši vecāku neieinteresētība, kopīgu aktivitāšu un ģimenes tradīciju trūkums var būt iemesls, kāpēc jaunietis pārmērīgi pievēršas, piemēram, datorspēlēm.
To, ka jaunieši pārāk daudz laika pavada pie datora, neveselīgi ēd un pārlieku daudz apmeklē solārijus, nenoliedz arī Veselības ministrijā, tomēr nekādi pētījumi, kā tas ir saistīts ar modernajām atkarībām, par to nav veikti. Vienlaikus ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders gan Dienai norāda uz vairākiem faktoriem, kas liecina, ka problēmas ir, piemēram, 2010. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, pieauga skolēnu skaits 11, 13 un 15 gadu vecumā, kuri dienā pavada trīs stundas pie datora un četras - pie televizora. Tāpat arvien aug tendence pavadīt brīvo laiku, spēlējot datorspēles trīs un vairāk stundu. Runājot par neveselīgu uzturu, aug to bērnu un jauniešu skaits, kas cieš no otrā tipa cukura diabēta, kas agrāk bija raksturīgs cilvēkiem pēc 45 gadu vecuma. Arvien vairāk slimo arī ar melanomu, tas nozīmē - vairāk cilvēku pārmērīgi sauļojas.