Eštones uzruna vēstnieku sanāksmē bijusi dinamiska un jautājumu sesijā dotās atbildes gana izsmeļošas. Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Rīgā ieradās pēc ĀM iniciatīvas, lai uzrunātu vēstniekus pirms 2015. gada pirmajā pusē gaidāmās prezidentūras ES Padomē. Tikai vēlāk K. Eštones vizītes darba kārtību papildināja tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu un Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (Vienotība). Vēstnieku un K. Eštones sarunā, kas notika aiz slēgtām durvīm, tika apspriests plašs jautājumu spektrs, sākot ar Austrumu partnerību un Centrālāziju un beidzot ar Eiropas Ārējās darbības dienesta attīstību. Teju pēdējā brīdī mainītā darba kārtība, K. Eštonei pirms Rīgas apmeklējot Kijevu, ļāva baronesei sniegt Latvijas diplomātiem aktuālāko informāciju arī par notikumiem Ukrainā.
Dialogs, nevis sankcijas
«Mēs turpināsim iesaistīties un sniegt atbalstu Ukrainai,» pēc tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (Reformu partija) preses konferencē uzsvēra K. Eštone. Taujāta, vai ES varētu vērst pret Ukrainu sankcijas, augstā pārstāve norādīja, ka ES vienmēr apsver visas iespējas, taču patlaban labākais veids, kā Ukrainai tikt galā ar pārbaudījumiem, ir dialoga atjaunošana. K. Eštones viedoklim pievienojās arī E. Rinkēvičs, kurš atkārtoti uzsvēra, ka situāciju Ukrainā spēj atrisināt tikai paši ukraiņi. K. Eštone Kijevā bija tikusies arī ar Ukrainas bijušo prezidentu Leonīdu Kravčuku, kurš masu medijiem iepriekš izteicies, ka viņa valsts atrodas uz pilsoņu kara sliekšņa. «Mēs nerunājām šādā valodā,» Ukrainas eksprezidenta teikto komentēja ES pārstāve. Viņa ar Kravčuku spriedusi par bijušo Ukrainas līderu iesaisti dialoga veicināšanā un vienlaikus uzklausījusi bažas par šī brīža situāciju.
Intereses Centrālāzijā
Īpaša loma vēstnieku sanāksmē šogad bija atvēlēta Centrālāzijai, par to liecina arī Kazahstānas ārlietu ministra Erlana Idrisova uzruna. Vēstnieks Andris Pelšs, kurš pārstāv Latviju ES Politiskajā un drošības komitejā, Dienai atreferēja K. Eštones teikto, ka Latvijas īpašais ieguldījums Centrālāzijā varētu būt zināšanas par reģionu. «Latvijai sadarbība ar Centrālāziju ir ne tikai prioritāte, mēs spējam arī to īstenot,» sacīja A. Pelšs un piebilda, ka mums šis reģions ir aktuāls gan pirms, gan būs svarīgs arī pēc prezidentūras. Taujāts par balansu starp vērtībām un interesēm, kas nereti tiek uzsvērts diskusijās par sadarbību ar Centrālāziju, A. Pelšs sacīja, ka vienīgais veids, kā to panākt, ir aktīvs dialogs, tostarp dažāda līmeņa tikšanās un vizītes. Arī K. Eštone žurnālistiem uzsvēra, ka vienojusies ar ārlietu ministru kopīgi strādāt attiecību stiprināšanai ar Centrālāzijas valstīm.
Prioritātes nekoriģēs
Latvijas vēstnieku sanāksme šogad zīmīga ar faktu, ka viņus pirmo reizi uzrunāja L. Straujuma, kura stāstīja par jaunās valdības prioritātēm. Spriežot pēc valdības deklarācijas, jauni pavērsieni ārlietās nav gaidāmi. M. Riekstiņš bilst, ka būtiska bijusi arī saruna ar jauno aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš vēstniekiem apliecinājis, ka mūsu prioritātes paliek spēkā un netiek koriģētas.