Tikai biznesa intereses
Vācijas ziemeļaustrumu pilsētiņā Lubminā notikušajā svinīgajā ceremonijā A. Merkele, D. Medvedevs, kā arī Francijas premjerministrs Fransuā Fijons un Nīderlandes premjers Marks Rute pagrieza baltu ventili, tādējādi simboliski atzīmējot pirmās Krievijas gāzes saņemšanu pa 1224 kilometru garo cauruļvadu, vēsta RIA Novosti. Kad cauruļvads tiks nodots ekspluatācijā 2012. gadā, tas uz ES transportēs 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā vismaz 50 gadu.
Krievijas prezidents D. Medvedevs norādīja, ka Nord Stream pildot tikai ekonomisku misiju. «Šī projekta mērķi ir absolūti pragmatiski. Mēs ceram, ka Eiropas Savienība (ES) pārvarēs visas pašreizējās problēmas un pieaugs mūsu eiropiešu draugu pieprasījums pēc gāzes,» sacīja Kremļa saimnieks.
ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers sacīja, ka nākotnē eiropiešu pieprasījums pēc gāzes tikai augs+ un Nord Stream palīdzēšot remdēt viņu apetīti.
7,4 miljardus eiro (5,18 miljardi latu) izmaksājušais cauruļvads savieno Viborgu Krievijā un Greifsvaldi Vācijas ziemeļos, šķērsojot Baltijas jūru caur Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālajiem ūdeņiem. Projektā 51% akciju pieder Krievijas gāzes monopoluzņēmumam Gazprom, pa 19% pieder Vācijas enerģētikas uzņēmumiem Wintershall un E.ON, bet pa 9% kontrolē Francijas kompānija GDF Suez un nīderlandiešu Gasunie.
Apies Ukrainu
Patlaban 80% Krievijas gāzes eksporta uz ES iet caur Ukrainu. Tā kā Maskava ar Kijevu regulāri strīdas par tranzīta nodevas lielumu, tad Krievija cer, ka Nord Stream nākotnē ļaus samazināt atkarību no Ukrainas. Savukārt eiropieši cer, ka jaunais cauruļvads ļaus neatkārtot 2009. gada janvāra notikumus, kad daļa Eiropas uz vairākām dienām palika bez Krievijas gāzes, jo Maskava ar Kijevu nespēja vienoties par gāzes cenu.
Lielākie projekta kritiķi ir Polija un Baltijas valstis, kas uzskata, ka gadījumā, ja tām vajadzēs runāt ar Krieviju par gāzes piegādes cenu, ES mīļā miera labad neiejauksies un Maskava varēs izvērst šantāžu. Pastāv bažas, ka Nord Stream dēļ ES varētu mazliet pievērt acis uz cilvēktiesību pārkāpumiem un tiesu sistēmas problēmām Krievijā. «ES ir jādomā par iesaistīšanos gāzes piegādes projektos, kas nav pakļauti Krievijas ietekmei,» šonedēļ rakstīja Vācijas laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung.