No valsts budžeta neapmaksā
Šobrīd Latvijā ambulatorā kardiorehabilitācija netiek apmaksāta no valsts budžeta, un tā jāsedz pacientam par saviem līdzekļiem. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centrā piedāvātā ambulatorā kardiorehabilitācijas programma ietver 12 nodarbības, katras nodarbības ilgums 3-4 stundas, bet maksa par programmu ir 94,50 latu, stāsta programmas vadītāja, fizikālās medicīnas ārste Sandra Seimane un uzsver, ka jācenšas panākt, lai nākotnē šī programma cilvēkiem, kuriem tā patiešam nepieciešama, tiktu apmaksāta no valsts budžeta. Programma ieteicama cilvēkiem ar sirds asinsvadu saslimšanām, tiem, kuri pārcietuši miokarda infarktu, insultu vai sirds operācijas, kā arī cieš no hroniskas sirds mazspējas.
Kardiorehabilitācija var palīdzēt uzlabot veselību un vēlreiz nenokļūt slimnīcas gultā, dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, kā arī atgriezties darba tirgū. «Būtu vēlams, lai cilvēkam, noslēdzot ārstēšanos slimnīcā, ārsts izrakstā norādītu, ka rekomendē kardiorehabilitāciju, un ģimenes ārsti pacientiem, kuriem tas nepieciešams, kardiorehabilitāciju ieteiktu,» domā S. Seimane, piebilstot, ka Stradiņa slimnīcā ieviesto rehabilitācijas programmu sirds pacientiem iesaka gan Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis, gan slimnīcas kardioķirurgi.
Sirds slimības piemeklē visdažādākā gadagājuma cilvēkus, turklāt gan lauku, gan pilsētu iedzīvotājus. Varētu domāt, ka lauku iedzīvotājiem ir veselīgāks dzīvesveids, bet realitātē laucinieki gan negrēko ar mazkustīgu dzīvesveidu, toties ēd neveselīgāk, skaidro S. Seimane.
Apkārtējo atbalsts svarīgs
Ambulatorā kardiorehabilitācijas programma Latvijā ir jaunums, uzsver Sandra Seimane un turpina: «Kardiorehabilitācija veidota tā, ka pacients aktīvi iesaistās savas veselības uzlabošanā, bet viņa atbalsta komandā ir ārsts, māsa, fizioterapeits, psihologs. Ja nepieciešams, var piesaistīt vēl citus speciālistus, piemēram, uzturzinātnieku, ergoterapeitu un kardiologu.» Tieši rehabilitācija grupā tiek uzskatīta par ļoti iedarbīgu. «Pacientam vieglāk savā dzīvē kaut ko mainīt, ja nav jācīnās vienam, ja cilvēks uzzina, ka arī citiem cilvēkiem ir līdzīgas problēmas,» uzsver S. Seimane.
Lai pasargātu sevi no sirds slimībām un atlabtu pēc slimības pārciešanas, svarīgi ir apgūt māku atslābināties un nenoliedzami atteikties no neveselīgiem ēšanas ieradumiem. «Iesaistoties programmā, cilvēki saņem mājasdarbu un cenšas sasniegt paša izvirzītu mērķi. Vienam pacientam mērķis var būt atkal kāpt kājām pa kāpnēm un neizmantot liftu, citam mērķis būs veikalā nenopirkt bulciņu vai šokolādīti,» novērojusi S. Seimane un piebilst, ka pret psihologa vadīto nodarbību un ieteikumiem pirmajā brīdī cilvēki izturas ar skepsi, bet pamazām pierod un apzinās, ka psihologs var palīdzēt.
Cilvēki vairāk kontrolē savus medikamentu lietošanas paradumus, izvēlas un lieto tos precīzāk, uzsver fizikālās medicīnas ārste.
Sazināsies ar īsziņām
Ārvalstu praksē ierasts, ka kardiorehabilitāciju koordinē māsa, kura ar pacientu bieži sazinās, sastāda veicamo veselības uzlabošanas pasākumu grafiku, stāsta Sandra Seimane un piebilst: «Nākotnē arī mēs Latvijā gribētu ieviest tādu rehabiltācijā iesaistītajiem cilvēkiem pieejamu pakalpojumu kā sazināšanās pa telefonu ar īsziņu palīdzību, piemēram, lai pacientam veselības aprūpes personas sūtīta īsziņa atgādinātu, ka viņam dienā jānostaigā kilometrs, un pacients varētu atsūt atbildi, ka kilometru nostaigājis.»