Vairāki zaķi
Latvijā patlaban ir 26 koledžas, 1.līmeņa augstākās profesionālās izglītības jeb koledžas līmeņa programmas piedāvā arī augstskolas, lai gan šeit to klāsts ir šaurāks, jo augstskolas orientējas uz augstākas pakāpes studiju piedāvājumu. Cilvēkiem arvien pievilcīgāka šķiet iespēja iegūt augstāko izglītību divos trijos gados. «Īsākas kļūst arī bakalaura programmas, bet koledžas tomēr piedāvā elastīgāku profesionālo izglītību, vairāk saistītu ar darba vidi. Šī saikne ir reāla, nevis uz papīra,» vēl vienu koledžu trumpi iezīmē B.Stille-Dubkeviča. Koledžas līmeņa studijas vērstas uz praktisko iemaņu apgūšanu un ļauj uzreiz pēc absolvēšanas sākt strādāt. Reizē ar šo zaķi tiek nošauts vēl viens - izglītību pēc vēlēšanās var turpināt, pēc koledžas iestājoties attiecīgas bakalaura programmas 2. vai 3.kursā.
Koledžas programmu praktisko pieeju kā galveno studēt gribētāju motivatoru akcentē arī Rīgas Tehniskās koledžas (RTK) direktora vietnieks Jānis Nipers: «Darba tirgū jāienāk konkurētspējīgam - it īpaši tehniskajās specialitātēs. Šodien uzņēmumiem nav ne laika, ne finanšu, lai mācītu speciālistus. Vajag tādus, kas maksimāli ātri adaptējas apstākļiem un dod pievienoto vērtību. Augstskolu profesionālās studiju programmas tomēr ir pārāk akadēmiskas, tur ir cita filozofija. Koledžas darba tirgum sagatavo labāk.» J.Nipers norāda, ka praktiskās ievirzes dēļ, piemēram, RTK ir ļoti labi pasniedzēji praktiķi un materiāli tehniskā bāze, ko studentu mācīšanai mēdz izmantot arī Rīgas Tehniskā universitāte un darbinieku mācīšanai - uzņēmumi. Arī aviācijas izglītību nākotnē izlemts attīstīt RTK, jo tehniskās augstskolas šīs ieceres virzītājiem likušās pārāk akadēmiskas.
Bez vecuma rāmjiem
Tas, ka darba tirgū augstāk tiek vērtēti darbinieki ar augstāku izglītību, ir stereotips, jo visu izšķir tas, ko viņi spēj paveikt praktiski, pieredze un sasniegumi, atzīst Vladimirs Korickis, karjeras interneta vortāla CV Market direktors. Viņaprāt, arī koledžas beidzējam ir labas izredzes darba tirgū, ja vien viņš prot sevi pareizi «pārdot».
Doma par konkurētspējas paaugstināšanu vada daudzus koledžu reflektantus. 25% no viņiem jau ir ar vienu augstāko izglītību, stāsta T.Jundzis. Cilvēki nāk apgūt darbā nepieciešamās prasmes, gadās arī tādi, kam koledža ir salmiņš, pie kā pieķerties, lai kompetences trūkuma dēļ nezaudētu darbu. «Arī paliekot bez darba, krīzes situācijā labākais, ko var darīt, ir investēt savā izglītībā,» uzsver T.Jundzis un stāsta par koledžās saņemtiem zvaniem - cilvēkam jau ir studiju kredīts, bet viņš meklē iespēju studēt vēl.
Pēc Latvijas Universitātes Studentu servisa direktora Jāņa Saulīša domām, kvalifikācijas paaugstināšanai cilvēki vairāk izvēlas augstskolu 2.līmeņa studiju programmas, savukārt koledžas pro-grammu auditorija ir tie, kas pēc iespējas ātrāk grib iekļauties darba tirgū vai kam augstāko izglītību prasa valsts vai darba devējs - koledža ir ātrākais ceļš.
Vidusskolu beidzējiem koledža ir iespēja saprast, ko iesākt ar savu dzīvi. «Daudzi jaunieši iestājas augstskolā, bet pēc diviem gadiem studijas pamet un paliek tukšā. Koledža pēc tiem diviem gadiem jau iedod diplomu par profesiju plus apziņu, ko īsti gribētos darīt tālāk - turpināt izglītoties vai doties strādāt,» saka B.Stille-Dubkeviča.
Jātuvinās augstskolām
Koledžu popularitāti veicinājusi gan apziņas par profesijas vērtību nostiprināšanās, gan pašu koledžu nopelni - to kvalitāte laika gaitā ir būtiski uzlabojusies. Šī līmeņa izglītība Latvijā atzīta par perspektīvu un attīstāmu jomu. «Arī Boloņas procesā (vienotas augstākās izglītības telpas izveide Eiropā - D.K.) ir liels uzsvars tieši uz nodarbināmību,» informē Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde, tomēr min lietas, kas koledžām vēl jāsakārto. Koledžas par augstākās izglītības iestādēm kļuva tikai 2005.gadā, un pilnīga integrācija augstākās izglītības telpā vēl jāpanāk - jāpilnveido zinātniskais darbs, akadēmiskais personāls, starptautiskā sadarbība. «Jāizlīdzina tās lietas, kas augstākajai izglītībai piedod tās toni un kvalitāti,» saka G.Rēvalde. Jāuzlabo arī profesiju klasifikators, uz kura pamata top studiju pro-grammas, - tajā ir daudz sīku profesiju, kas ved pie pārlieku sadrumstalotām studiju programmām.
G.Rēvalde brīdina, ka, pēc koledžas izlemjot turpināt studijas bakalaura līmenī, jārēķinās, ka katra augstskola pati nosaka, cik lielā apmērā un kādiem studiju priekšmetiem jābūt apgūtiem - tos var nākties apgūt papildus. Savukārt J.Saulītis tiem, kas zina, ka pēc koledžas vēlēsies mācīties tālāk, iesaka apsvērt augstskolu piedāvātās koledžas programmas. Tās palīdzēs iepazīt augstskolas vidi, pasniedzējus, studiju norisi.