Latvijā ātro kredītu izsniedzējus uzrauga un licencē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). (Finanšu kapitāla tirgus komisija uzrauga tikai bankas un krājaizdevu sabiedrības.)
«Līdz 2008. gada krīzei mūsu valsts piedzīvoja nekustamā īpašuma burbuli, ko balstīja hipotekāro kredītu viegla pieejamība. Sekas mēs labi zinām. Ātro kredītu nozarē redzami jauna sociālekonomiskā burbuļa riski. Aizņemšanās bez nopietnas maksātspējas izvērtēšanas un jaunu kredītu ņemšana veco dzēšanai noved cilvēkus parādu slazdā, no kura izrauties ir ļoti grūti,» situāciju raksturo D. Pavļuts.
Diena jau rakstīja, ka, piemēram, sporta skolotājam Jurim Ozolam parādsaistības no divdesmit latiem divos gados pārvērtušās par 1200 latiem, kas atdodami astoņiem ātrās kreditēšanas uzņēmumiem. J. Ozols pieļauj, ka nāksies braukt strādāt uz ārzemēm, lai nopelnītu naudu kredītu atdošanai, un atzīst: «Pats esmu vainīgs, ka naudu aizņēmos.»
Ātro kredītu devēju «īstenotā komercprakse liek nekavējoties meklēt risinājumus, jo pašlaik tiek noteiktas nesamērīgas procentu likmes (no 170% līdz pat 360% gadā, izņemot pirmo kredītu), neizprotamas pakalpojumu maksas, bet arī reklāmas un mārketinga kampaņas nereti ir manipulatīvas un maldinošas,» uzskata D. Pavļuts.
Ekonomikas ministrijā izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir sagatavot normatīvo dokumentu grozījumus, lai ierobežotu ātro kredītu aizdevumu likmju apmēru un aizdevumu izsniegšanu bez kredītņēmēja maksātspējas izvērtēšanas, kā arī izstrādāt kritērijus ātro kredītu reklāmas un mārketinga aktivitātēm. Paredzēts arī stiprināt PTAC pilnvaras. Darba grupai priekšlikumi jāizstrādā līdz 1. aprīlim.