Dzemdētāja bija otrā mašīnas pusē, kur ir nestuves. Visas sanitārās normas bija ievērotas, nevienam nekas nekaitēja,» pārliecināts ir Krāslavas slimnīcas vadītājs Aleksandrs Jevtušoks. Divus pacientus Krāslavas brigādei nācies uzņemt, jo pārējās mašīnas bija izsaukumā, bet tālais ceļš jāmēro, jo pēc slimnīcu tīkla reformas Krāslavas slimnīca pārtrauca sniegt diennakts neatliekamo palīdzību (tagad gan atsākusi, jo izveidota apvienība ar Daugavpili).
Mācības pēc 1.septembra reformas, kad virkne slimnīcu vairs nesniedz stacionāro un neatliekamo palīdzību, izkristalizējas pakāpeniski. Bez gadījumiem, kad bērni piedzimst ātrās palīdzības mašīnās, slimnīcām nākoties uzņemt vairāk pacientu ar aizvien smagākām kaitēm, līdzīgi novērojumi ir arī ģimenes ārstiem. Tiesa gan, slimību ielaišanu saista ar nespēju samaksāt palielināto pacienta maksu par ārstēšanos, nevis slimnīcu skaita samazināšanu vai pakalpojumu kvalitāti.
Cēsu slimnīca septembra sākumā saskārusies ar netipiski lielu skaitu (septiņiem gadījumiem), kad bērni dzimuši ātrās palīdzības mašīnā pa ceļam uz slimnīcu, stāsta slimnīcas vadītājs Guntars Kniksts. «Sabiedrībai būtu jāskaidro, ka pacienti nevar pēdējā brīdī saukt ātro palīdzību, ātrie savukārt nedrīkst vilcināties ceļā,» viņš iesaka. Arī Vidzemes slimnīcas ginekoloģijas un dzemdību nodaļas vadītājs Gints Lapiņš apstiprina, ka nedaudz audzis mašīnās notikušo dzemdību skaits. No dzemdībām slimnīcas operāciju zālē tās tomēr atšķiroties. «Dzemdībās var būt neprognozējamas lietas, piemēram, asiņošana. Ātrās palīdzības mašīnā nevar tad sniegt atbilstošu palīdzību. Bērniņus gan tin speciālā folijā, bet mums ir bijuši gadījumi, kad diezgan nosaluši viņi atvesti.» Veselības ministrija gan norāda - nav pamatojuma, ka dzemdības, nesasniedzot slimnīcu, būtu tendence.
Atsevišķas neskaidrības ātro brigādēm arī radušās par to, uz kuru slimnīcu pacientu labāk vest. Lai arī tās biežāk izvēlas vest pacientus tikai uz tuvākajām slimnīcām, tas ne vienmēr ir pareizi, spriež Liepājas reģionālās slimnīcas vadītājs Juris Bārzdiņš. «Šī ģeogrāfiskā tuvuma likuma ievērošana nedaudz deformē nosacījumu, ka pacientam ir jāsniedz kvalitatīvākā palīdzība,» viņš skaidro. Piemēram, kāda dzemdētāja no Lietuvas pierobežas vispirms aizvesta uz Kuldīgas slimnīcu, tad pieņemts lēmums viņu nogādāt Liepājā. «Viņa bija tā saucamā riska paciente - 41 gads, otrais bērns, priekšlaicīgas dzemdības, uzreiz vajadzēja pie mums vest,» saka J.Bārzdiņš.
Tāpat slimnīcas novērojušas, ka pēdējos mēnešus nākas uzņemt arvien smagākus pacientus. Tās visdrīzāk ir sekas pacienta iemaksas par uzturēšanos slimnīcā palielināšanai līdz 12 latiem dienā. «Līdz ar visām reformām pacienti ir sabijušies - nesaprot, kas ir par maksu, kas nav. Baidās, ka slimnīcā novilks deviņas ādas. Atbrauc ātrie, atsakās braukt uz slimnīcu, pa divām trīs reizēm pie viena pacienta brauc. Līdz ar to arī mirstība ir palielinājusies,» saka G.Kniksts. Slimnīca pēdējos mēnešus veicot vairāk ķirurģisko operāciju, pacienti tik ļoti ielaiduši savas kaites, ka ārstēšanās ar zālēm vairs nelīdz, tikai operācija.
«Sieviete ēdot bija ierijusi bronhos pupu, viņai trūka elpas, bet viņa cietās divas dienas,» nesenu gadījumu atceras ģimenes ārste Līga Kozlovska no Balviem. Ātro palīdzību paciente nesaukusi, jo baidījusies, ka nevarēs samaksāt par slimnīcu. Reformas vairojušas ģimenes ārsta darba apjomu, saka L.Kozlovska. Tā kā pacienti nespējot atļauties speciālistu pakalpojumus, kas arī kļuvuši dārgāki, viņa sīkas ķirurģiskas manipulācijas, piemēram, nelielas šuves uzlikšanu vai diegu izņemšanu, kā arī ginekoloģiskās apskates pacientiem veicot pati.