Divās nedēļās kopš iepriekšējās izskaidrošanās ir noticis pensionāru pikets pie Saeimas, kuru organizēja Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas deputāts un Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš. NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš šeit saskata līdzību ar NA deputātu dalību piketā pret valdības lēmumu par bēgļu uzņemšanu. Taču esot kāda atšķirība - piketu pret imigrantiem NA neesot organizējusi, bet pensionāru pulcēšanos pie Saeimas vadīja ZZS deputāts. «Tas notiek laikā, kad ZZS jau piedalās budžeta sagatavošanas sarunās. Ja Vienotība viņiem nepārmet, jāvaicā, vai Nacionālās apvienības deputātu nosodīšana nav tikai iegansts, lai mūs stumtu laukā no valdības,» sacīja G. Bērziņš. ZZS līderi iepriekš teica - NA politiķi labi apzinoties, ka viņiem neko nevar padarīt, un tāpēc atļaujas tā rīkoties.
Kad ZZS līderim Armandam Krauzem pirms pāris nedēļām Diena lūdza komentēt NA deputātu piedalīšanos piketā pie valdības, viņš atbildēja, ka ikvienam deputātam ir brīvas tiesības tā rīkoties, «bet mēs tā nedarītu». Tagad uz vaicāto par A. Siliņa klātbūtni pensionāru piketā A. Krauze trešdien atbildēja, ka neesot bijis par to informēts. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis gan bija sagatavots šīm kolēģa aktivitātēm: «Andris Siliņš mūs savlaicīgi informēja. Taču es te lielu problēmu neredzu. Deputāts Siliņš ir Pensionāru federācijas priekšsēdētājs, un ar to mēs jau rēķinājāmies, iekļaujot viņu kandidātu sarakstā.»
Pārmetumi par ZZS līdzdalību piketā no Vienotības nav izskanējuši un, visticamāk, arī neizskanēs - kāds partijas biedrs vaļsirdīgi sacīja, ka neviens politiskais spēks nevar atļauties nostāties pret pensionāriem. Sociālos tīklus gan trešdien satricināja Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas pārprotamā sasaukšanās ar piketētājiem, kuri, kā varēja noprast no ierakstiem twitter.com, arī viņai bija veltījuši neglaimojošus izteicienus. Vēlāk S. Āboltiņa pensionāriem atvainojās. Vienotības frakcijas vadītājas vietnieks Kārlis Šadurskis uz Dienas jautājumu, vai Vienotība pret ZZS varētu vērsties tikpat bargi kā pret NA, atbildēja: «Budžeta sagatavošanas darba grupā no ZZS neesam izjutuši nekādu spiedienu. Nacionālā apvienība tajā piketā bija daudz tiešāka politisko ideju paudēja nekā tagad ZZS.»
Lūgts vērtēt NA ierosinājumu grozīt Patvēruma likumu un Satversmi, K. Šadurskis atbildēja, ka likuma izmaiņas vēl var apspriest, bet viņš esot principiāli «pret kvalificētā vairākuma noteikšanu tam vai citam Saeimas lēmumam», jo divu trešdaļu balsu vairākums nepieciešams tikai tādā gadījumā, kad tiek grozīta Satversme. Var paredzēt, ka Saeimā panākt tik lielu atbalstu šādam NA ierosinājumam pamatlikumā, visticamāk, nebūtu iespējams, «un tad tā ir tāda bērnu viltība», piebilda K. Šadurskis. Viņš arī lika saprast, ka nākamajā koalīcijas sēdē, kas notikšot nevis pirmdien, bet otrdien, nebūs laika ilgi diskutēt par NA iniciatīvu, jo sēdē galvenā saruna paredzēta par valsts budžetu.
Taču no partneru attieksmes būs atkarīgs, kā NA rīkosies jautājumā par Saeimas ārkārtas sasaukšanu. Šāds piedāvājums jūlija sākumā tika noraidīts, bet rudens sesijā tas atkal būs darba kārtībā. Ierosinājumu «valdībai nekavējoties sniegt Saeimai izvērtētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem» parakstīja 45 deputāti. Opozīcijas iniciatīvu sasaukt ārkārtas sēdi atbalstīja arī Nacionālās apvienības deputāti Rihards Kols, kurš šī iemesla dēļ zaudēja premjeres parlamentārā sekretāra amatu, Imants Parādnieks, Ritvars Jansons, Kārlis Krēsliņš, Romāns Naudiņš, Aleksandrs Kiršteins, Inguna Rībena, Ilmārs Latkovskis, Inese Laizāne, Jānis Dombrava un Raivis Dzintars. Uz vaicāto, vai NA deputāti savus parakstus varētu atsaukt, J. Dombrava Dienai sacīja - to lielā mērā noteiks saruna nākamajā koalīcijas sēdē. «Ja redzēsim, ka ir iespējams panākt progresu, tad ir viena situācija. Ja neredzēsim - jāmeklē citas alternatīvas,» sacīja J. Dombrava. Varianti esot dažādi. «Ja Nacionālā apvienība ir brīvprātīgi uzkāpusi kokā, nevienam nav pienākuma saklāt spilvenus zem šī koka,» savukārt sacīja K. Šadurskis.