ASV zinātnieku komanda noskaidrojusi, ka zirgi cieš no vairāk nekā 90 iedzimtām slimībām, kas līdzīgas cilvēka iedzimtajām slimībām, piemēram, neauglība, infekcijas slimības un muskuļu darbības traucējumi, raksta BBC. «Izzinot dažādas gēnu kartes, ir vieglāk izprast visus genomus, arī mūsu. Pētot zirga genomu, labāk varam saprast cilvēka bioloģiju un slimības,» stāsta Kalifornijas universitātes profesors Džeimss Mērfijs, kurš pie zirga genoma atšifrēšanas strādāja kopš 1995.gada.
Noskaidrojies, ka zirga genoms ir lielāks nekā sunim, bet mazāks nekā govij un cilvēkam. 17 no 32 (53 procenti) zirga hromosomu pāriem ir līdzīgi cilvēka hromosomām, salīdzinot ar 29 procentiem sunim. Tas nozīmē, ka pēc hromosomu izkārtojuma cilvēks no zirga atšķiras mazāk nekā no suņa.
Lai iegūtu augstas kvalitātes gēnu karti, zinātnieki analizēja kādas tīrasiņu šķirnes ķēves DNS. Tomēr papildus tam tika pētīts arī citu zirgu šķirņu, piemēram, Andalūzijas, Arābijas zirga, Amerikas kvarterzirga, Īslandes zirga, Norvēģijas fjordu zirga un Hannoveres zirga ģenētiskais materiāls.
Jaunais atklājums palīdzēs vairāk uzzināt par to, kā zirgi tikuši pieradināti. Pētījumi liecina, ka cilvēks zirgu par vislabāko palīgu lauku darbos atzinis pirms aptuveni četriem tūkstošiem gadu.
Līdz šim zinātniekiem izdevies atšifrēt pīļknābja, peles, žurkas, šimpanzes, rēzus makaka un cilvēka gēnu karti.