Viņaprāt, ieguvēji ir arī skatītāji, kuri iegūst priekšstatu par valdības iecerēm svarīgās nozarēs. Tiesa, sēde sākās dienas vidū, kad strādājošie vēl nevarēja sekot tai līdzi. Taču valdības sēdes efekts būšot īslaicīgs, ja tās iznākumā būs tikai vienošanās strādāt labāk, uzskata sociologs.
Valdības sēdi par reformām valsts pārvaldē, veselībā, izglītībā, kā arī par veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanā un administratīvo šķēršļu novēršanā, sociālajā aizsardzībā un ES strukturālo fondu apguvē Valsts prezidents sasauca ar mērķi izvērtēt, ko valdība ir paveikusi kopš aprīlī pēc prezidenta iniciatīvas sasauktās valdības sēdes. Tā toreiz bija slēgta. V.Zatlers, atklājot sēdi, arī uzsvēra, ka mērķis nav runāt par naudu, bet gan par to, kā labāk pārvaldīt valsti. Taču visos jautājumos diskusija neizbēgami tomēr nonāca līdz finansējumam, jo tās ir pārāk saistītas lietas.
Valdības sēdē otrdien nepiedalījās trīs Tautas partijas (TP) ministri, un līdz ar to nebija iespējams novērtēt, vai piepildījās prezidenta cerība ieraudzīt, ka ministri no šīs sēdes iznāk kā vienota komanda. TP priekšsēdis, tieslietu ministrs Mareks Segliņš un pašvaldību ministrs Edgars Zalāns, kurš ir arī partijas premjera kandidāts, šajā laikā bija atvaļinājumā, ko viņu partijas biedrs Dzintars Ābiķis Dienai novērtēja kā bezatbildīgu rīcību, ņemot vērā abu politiķu lielo ietekmi partijā. TP frakcijas vadītājas vietnieks Vents Armands Krauklis Dienai apgalvoja, ka abi ministri nav apzināti tā rīkojušies, jo premjers atvaļinājumu viņiem jau laikus esot piešķīris. V.A.Krauklis uzskata, ka svētīgs ir bijis veselības ministres Baibas Rozentāles (TP) ziņojums, kas izgaisinājis arī dažus mītus, piemēram, par nevēlēšanos samazināt administratīvo aparātu. «Šāda sēde ir labs veids, kā informēt sabiedrību, bet - ne, lai risinātu problēmas,» atzina V.A.Krauklis, norādot, ka tiešraidē translētās sēdēs ir grūti risināt smagus jautājumus. E.Zalāns Dienai telefona īsziņā vēstīja, ka atvaļinājumu vada ārpus valsts.
Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) vadītājs Roberts Ķīlis, kas analizēja sociālo situāciju, uzsvēra, ka sabiedrībā valda neticība politiskajai sistēmai. Atzīstot, ka sociālā spriedze sabiedrībā saglabājas, SAK vadītājs arī norādīja, ka nav notikuši lieli sociālie nemieri. R.Ķīlis ieteica maksimāli ātri pieņemt nākamā gada budžeta projektu, noteikt nodarbinātības jautājumu par nākamā gada prioritāti, kā arī vienkāršot sociālās aizsardzības atbalsta pasākumus.
Pēc katra ziņojuma V.Zatlers formulēja galvenās valdības apņemšanās, kas atsevišķos gadījumos gan sakrita ar to, par ko jau valdība iepriekš bija konceptuāli vienojusies. Piemēram, prezidentam jaunums bija jau iepriekš nolemtais, ka bērni sāks mācības no sešu gadu vecuma. Viņu uztrauca arī Pašvaldību savienības priekšsēža Andra Jaunsleiņa informācija, ka bērnu nokļūšana vairākus desmitus kilometru attālajās skolās no lauku viensētām izmaksā dārgāk, nekā būtu maksājusi skolotāju algošana. Fiksēta tika arī apņemšanās līdz 15.oktobrim iesniegt likumprojektu par vienotu valsts un pašvaldību darbinieku atlīdzība sistēmu, līdz 25.septembrim pabeigt valsts pārvaldes funkciju izvērtēšanu, lai noskaidrotu, kuras no tām saglabāt, veikt mazākā apjomā, pārtraukt vai deleģēt privātajam sektoram.