Mājskolotāju un pēcskolas mācību centru bizness Pakistānā ir ļoti populārs. Gandrīz katra vidusmēra ģimene bērniem algo divus privātskolotājus - vienu, kas palīdz sagatavot skolas mājasdarbus, un otru, kas māca bērniem Korānu. Kad bērni sasniedz vidusskolas gadus, pēc skolas viņi dodas uz mācību centriem, kur skolotāji skaidro grūtāko mācību vielu. Vecākiem sanāk par visu maksāt dubultā - skolas nauda plus mājskolotāji vai mācību centra izmaksas. Atliek tikai pareizināt to visu ar lielo bērnu skaitu vietējās ģimenēs, lai saprastu, ka bērnu izglītošana šeit ir nopietna finansiāla nasta. Savukārt skolotājiem šī ir laba iespēja iegūt papildu ienākumus, jo viņu profesija Pakistānā ir ļoti zemu atalgota.
Sākumā man šī mājskolotāju un pēcskolas mācību centru kultūra likās visai dīvaina. Ja jau bērns iet skolā, kāpēc gan viņam ir vajadzīgi papildu skolotāji, kas palīdz tikt galā ar mājasdarbiem? Iepazīstot vietējo skolu sistēmu tuvāk, sapratu, ka liela daļa vecāku tieši šādu piegājienu uzskata par nepieciešamību, jo vidusmēra skolu standarts Pakistānā ir ļoti zems. Skolotāji nav kvalificēti, mācību grāmatas nav pietiekami labas. Skolēnu skaits klasē bieži vien ir tuvu četrdesmit. Katra maza privātskoliņa uzskata, ka pati var veidot savu mācību programmu. Tā visa dēļ skolēni bieži līdz galam neizprot mācību vielu, ja vien viņiem talkā nenāk privātskolotāji.
Mājskolotāji vai nu nāk uz mājām, vai arī bērni iet pie viņiem. Sievietes skolotājas visbiežāk izvēlas aicināt skolēnus pie sevis. Par mājskolotāju var kļūt gandrīz jebkurš - tam nav vajadzīgi īpaši diplomi. Ja kaimiņu tante kaut cik labi runā angliski un ir beigusi pamatskolu vai vidusskolu, viņa, visticamāk, brīvajā laikā piepelnās par mājskolotāju. Vīrieši šādi papildina savas ģimenes ienākumus pēc darbalaika. Korāna skolotājiem gan tiek izvirzītas augstākas prasības - vecāki vēlas, lai viņiem būtu madrasas (reliģiskas skolas) izglītība.
Pēc vairākiem privātskolu sistēmā nostrādātiem gadiem Naimas kundze, sasniedzot savus piecdesmit, izvēlējās pārtraukt darbu skolā un tā vietā piestrādāt par privātskolotāju, lai palīdzētu vīram finansiāli uzturēt lielo ģimeni. Izskolot un izdot pie vīra sešas meitas nav joka lieta. Vecākā meita jau studē universitātē, bet jaunākajai nav vēl pat desmit gadu. No pirmdienas līdz piektdienai Naimas kundze ikdienu vismaz sešas stundas pavada, staigājot no mājas uz māju un palīdzot bērniem gan ar skolā uzdoto, gan arī mācot viņiem Korānu. Bieži viņa teic, ka vakaros esot ļoti nogurusi, bet skolēnu ģimenes neliekot viņu mierā, vecāki viņu ļoti gaida, jo labus mājskolotājus nav viegli atrast.