Starkova kluba Azerbaidžānas Baku saimnieks medijiem paziņoja par it kā esošu norunu ar Starkovu, ka Latvijas speciālists līgumu ar Latvijas Futbola federāciju (LFF) nepagarinās. Starkovs nedz apstiprina, nedz noliedz šādas norunas esamību, bet LFF teic - pēc pēdējās atlases cikla spēles ar Horvātiju (11. oktobrī) abas puses sēdīsies pie galda un spriedīs, kā rīkoties tālāk.
Uz diskusiju par Latvijas izlases sasniegto atlases ciklā un Aleksandra Starkova darba novērtēšanu aicināju trīs futbola ekspertus: Jelgavas treneri Daini Kazakeviču, Skonto trenera palīgu un ilggadējo valstsvienības kapteini Vitāliju Astafjevu un bijušo izlases spēlētāju Vladimiru Babičevu.
2012. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā Latvijas izlasei bija veiksmīgi un ne tik veiksmīgi brīži. Kas patika un kas nepatika Latvijas izlases spēlē šajā atlases ciklā?
Vitālijs Astafjevs. Patika, ka pēc grūtiem brīžiem tika izdarīti pareizie secinājumi. Uzlabojās komandas rezultāti un spēles kvalitāte. Jā, bija grūti brīži, bet tam bija vairāki objektīvi iemesli. Viens no tiem - paaudžu maiņa ar visām no tā izrietošām sekām. Ņemot vērā visas grūtības, nav nekā tāda, kas nepatiktu.
Dainis Kazakevičs. Manuprāt, komanda ir uz pareizā ceļa. Pirmais puslaiks pret Grieķiju Rīgā bija labākais, ko no izlases pēdējos gados esmu redzējis. Komandā ir daudz jaunu futbolistu, kuru meistarība un personība neļauj uzreiz kļūt par līderiem un spēlēt aukstasinīgi. Nepatika futbolistu pašatdeve un noskaņojums mačā ar Somiju. Jā, tā bija pārbaudes spēle, bet pašatdevē un disciplīnā nedrīkstam atpalikt no pretinieka - neesam tādi meistari.
Vladimirs Babičevs. Nepatika cikla sākums, kad spēlējām pasīvu futbolu. Es nesaku, ka jāskrien pa galvu, pa kaklu uzbrukumā, lai līdzjutējiem patiktu, bet jāspēlē aktīvāk. Piekrītu Starkovam, esam pasaules čempioni neatlaidībā, taču ar to vien nepietiek. Šogad iesitām septiņus vārtus un tikai vienus - no spēles. Jāspēlē aktīvāk, kā pret grieķiem. Jaunie spēlētāji progresē tikai tad, ja nebaidās spēlēt futbolu arī pret spēcīgāku pretinieku, nevis tikai «atsitas». Mēs ar Vitāliju arī bijām mazpieredzējuši, kad Latvija aizvadīja pirmās spēles 90. gadu sākumā, bet, spēlējot aktīvu futbolu, guvām pieredzi un pārliecību.
V. A. Tagad arī daudz mazpieredzējušu futbolistu izlasē. Dod viņiem laiku, un viņi progresēs!
V. B. Tādā gadījumā, ja tiks spēlēts aktīvs futbols. Laikam ir tā, ka katram trenerim ir savs skatījums uz futbolu, no kura viņš reti atsakās. Visu laiku spēlējām 4-4-2...
V. A. Klasiska shēma, kas vienmēr dod rezultātu. Sevišķi tad, ja izpildītāji nav diži.
V. B. Ja skatāmies uz uzbrucējiem, kvalitāte ir ļoti pieklājīga. Tas pats Rudņevs taču pierādījis, ka var gūt vārtus, bet Lech spēlē taktiski citādi...
D. K. Analizējot Latvijas izlases veiksmi Euro 2004, man liekas, ka būtisku grūdienu izlases tālākai attīstībai deva arī Gērijs Džonsons. Viņš iedvesa spēlētājiem drosmi spēlēt arī uzbrūkoši. Vēlāk Starkovs jau šo spēlētāju apziņu sabalansēja. Tālaika izlases spēlētāji nebaidījās spēlēt uzbrūkoši, tagad jaunie ir biklāki, pārāk stipri baidās kļūdīties, tāpēc reti pieņem riskantus un drosmīgus lēmumus. Euro 2004 panākumu veicināja dažādu izlases treneru mikslis.
Ja spēlētājs ir strādājis ar dažādiem treneriem, spēlējis dažādās pozīcijās, viņš kļūst daudzpusīgāks un meistarīgāks. Vai Latvijas futbolistiem šobrīd netrūkst dažādu futbola filosofiju pārstāvju skolas?
V. A. Protams, daudzpusība nāk par labu futbolistiem. Tas ir viens no priekšnoteikumiem, lai kļūtu par augstākās raudzes futbolistu.
Vai izlasē uz treneru soliņa vajadzīgas jaunas asinis?
V. B. Ļoti iespējams, bet kurš tas būs? Esmu par to, lai tas būtu vietējais speciālists. Ņemt viduvēju ārzemnieku - neredzu jēgu. Ja meklējam treneri ārpus Latvijas, tad tikai ar lielu pieredzi, kuram palīgos obligāti jābūt kādam vietējam, lai tas smeltos pieredzi.
D. K. Es laikam nepiekritīšu Vladimiram. Iespējams, vajadzīgas svaigas asinis, taču starp vietējiem speciālistiem vēl neredzu citu kandidātu, izņemot Starkovu. Šobrīd redzu divus iespējamos kursus. Pirmais - atstāt Starkovu, ja viņš to var un vēlas. Par viņa kvalifikāciju nevar būt nekādu diskusiju. Otrais - ņemam laba līmeņa speciālistu ārzemēs. Jautājums, vai varam tādu atļauties.
Vai ir kādas konkrētas iezīmes izlases spēlē, par kurām var nešaubīgi teikt, ka tas ir Starkova roku darbs?
V. B. Jebkurš rezultāts ir visa treneru štāba panākums - vai tas būtu labs vai slikts.
V. A. Acīmredzams piemērs. Divas lieliskas spēles septembrī pēc bāla snieguma pārbaudes mačā ar Somiju. To panāca Starkovs.
V. B. Vēl viens būtisks panākums - pāreja uz trim centra pussargiem mačos ar Gruziju un Grieķiju. Starkovs pieņēma lēmumu mainīt shēmu, un tas deva rezultātu.
Izlases trenera darba specifika liek viņu vērtēt tikai pēc diviem kritērijiem: taktikas un psiholoģijas. Kā šajos aspektos var vērtēt Starkova darbu ar izlasi?
D. K. Kā psihologs viņš ir lielisks. Taktiski Starkovs nekad nav bijis tāds, kas veic kardinālas izmaiņas. Gribētos no viņa sagaidīt drošākus lēmumus, sevišķi pārbaudes mačos, taču man to viegli teikt, ja nav atbildības par rezultātu.
V. B. Rezultāts ir tāds, kāds ir. Grūti apstrīdēt spēlējošā sastāva izvēli. Izlases treneriem noteikti labāk zināms, viņi strādā ar komandu un pārzina visu virtuvi no iekšienes. Pašatdeves trūkumu nevienam nevar pārmest. Gribētu redzētu aktīvāku un drošāku spēli, ar sakarīgāku darbību uzbrukumā. Uzskatu, ka uzbrucējam nav ko darīt starp savu soda laukumu un laukuma centru. Tur tiek patērēti spēki, kuru svarīgākajos brīžos pietrūkst otrā laukuma galā.
V. A. Starkova vadībā atmosfēra komandā vienmēr bijusi lieliska, rezultāti ir tuvu Latvijas iespēju maksimumam. Tātad viņš savu darbu veic labi!
Vai starp klātesošajiem ir kāds, kurš vajadzības gadījumā būtu gatavs ieņemt Starkova vietu pie izlases grožiem?
V. A. Es vēl nejūtos gatavs.
D. K. Varbūt pēc gadiem 15 (smejas). Uzskatu, ka izlase jāvada nobriedušam speciālistam ar pieredzi, virs piecdesmit.
V. B. Ja man to piedāvātu, piekristu. Ja ne kā galvenais, vismaz par palīgu.
Galavārds - vai Starkovam jāturpina darbs ar Latvijas izlasi?
V. A. Ja viņš pats var un vēlas, viņam jāpaliek.
D. K. Baidos, ka nav līdzvērtīgas alternatīvas.
V. B. LFF nopietni jāpadomā, kā būtu labāk.