Noslēdzoties Latvijas prezidentūras pusgadam, no valdības vadītājas puses vairākkārt izskanēja, ka nu kolēģiem ministriem būs objektīvi vairāk laika un spēka pašmāju problēmu risināšanai. Neizskatās gan. Vai, citiem vārdiem sakot, Ministru kabineta 7. jūlija sēdi varētu raksturot īsi: ja negribas strādāt, tad nevajag mocīties.
Pati Straujuma devusies uz Strasbūru, viņas vietā sēdi vada satiksmes ministrs. Kad dienas kārtībā kompānija tiek līdz jautājumiem par Satiksmes ministrijas (SM) pārziņā esošo valsts kapitālsabiedrību pērnā gada peļņas izlietošanu, pašu uzņēmumu un attiecīgi SM viedoklis prognozējami saduras ar Finanšu ministrijas (FM) skatījumu. Matīss ir pietiekami korekts, lai norādītu, ka ir mazliet kutelīgā situācijā, un taujā finanšu ministru aizstājošo ārlietu ministru par viņa pozīciju. Rinkēvičs jautri atbild, ka var vien aicināt ņemt vērā FM pārstāvju pausto. Jo šie jautājumi viņu acīmredzami neinteresē. Omulīgais zemkopības ministrs nolemj būt asprātīgs un pavēsta, ka viņam patīk FM nostāja, tomēr atbalstot viņš pretējo - SM viedokli. Tiešām smieklīgi. Sēdi vadošais satiksmes ministrs mēģina izzināt citu kolēģu viedokli. Veselības ministrs, kurš sēdē pārstāv arī ekonomikas ministri, nolemj, ka uz viņu aicinājums izteikties neattiecas, un turpina lasīt savus papīrus. Aizsardzības ministrs domās jau atkārto savu rītdienas runu, stājoties Valsts prezidenta amatā. Īsi sakot, šādā bezrūpīgā gaisotnē tiek lemts par apmēram trijiem miljoniem eiro.
Vējonim kā ministram pēdējā valdības sēdē arī jāstāda priekšā kolēģiem kandidāti uz tādiem nozīmīgiem posteņiem kā NATO Izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos direktors un Aizsardzības ministrijas jaunais valsts sekretārs. Nu, kaut vienu jautājumu abiem kungiem par redzējumu, mērķiem, uzsākot pildīt jaunos pienākumus! Nē. Nav laika, jēgas vai vēlēšanās. Nākamais punkts, lūdzu. Piedevām tā arī nekļūst skaidrs, kurš īsti pārstāv klāt neesošo tieslietu ministru - labklājības ministrs, kā lasāms dienas kārtībā, vai jau minētais Dūklava kungs, kurš kādā tieslietu sfēru skarošā jautājumā vēlīgi atvēl par to ziņot Valsts kancelejas pārstāvim. Savukārt iekšlietu (vienlaicīgi izglītības) ministru gandrīz aizmirst palaist pie runāšanas, jo tāpat garlaicīgi. Šķiet, visgarāk runā jaunievēlētais Valsts prezidents, kurš pēc ziedu saņemšanas nolemj uzskaitīt visas nozares, ar kurām viņš sadarbosies, «kūrēs un uzraudzīs» arī pēc pārcelšanās no Valdemāra ielas uz Vecrīgu. Un kopumā rodas iespaids, ka MK 7. jūlija sēde notiek galvenokārt tādēļ, lai Vējonim novēlētu veiksmi, iedotu puķes un visi varētu viens otram pateikties par ilgu un konstruktīvu sadarbību.