PB ekspertu sākotnējos priekšlikumos par to, kā iegrožot valsts budžeta izdevumus, ir rosinājums uz pusi samazināt valsts budžeta finansētās vietas augstskolās vai arī ieviest līdzmaksājumu par studijām arī budžeta studentiem. Tiekoties ar izglītības nozares vadību, PB eksperti gan neesot minējuši konkrētus skaitļus, taču norādījuši, ka Latvijā jānotiek pārejai uz augstāko izglītību tikai par maksu, kļuvis zināms Dienai. T. Koķe norāda, ka ar PB apspriesti vairāki scenāriji. PB eksperti pauduši viedokli, ka, viņuprāt, ir nevienlīdzība starp pilna laika un nepilna laika studentiem, kuri var izglītoties tikai par maksu, un rosinājuši Labklājības ministrijas pārziņā esošos līdzekļus bezdarbnieku mācībām novirzīt arī nepilna laika studentu atbalstam. PB ieteikusi arī paplašināt studentu iespējas saņemt kredītus, kas «zemtekstā nozīmē - mazāk budžeta vietu, vairāk kredīta iespēju». Tiesa, PB sākotnējos priekšlikumos ir arī rosinājums pārtraukt subsīdijas valsts galvotajiem studiju kredītiem, liecina Finanšu ministrijas paziņojums.
Uz tiem, kuri studēt sāks šoruden, izmaiņas neattiekšoties - budžeta vietu skaits ir apstiprināts, un bakalaura programmās tas būs par 3% mazāks nekā šogad. Taču jau tagad budžeta grupā mācās tikai aptuveni 30% studentu, pārējie par mācībām maksā paši, un, kā uzsver rektori, iespējas vēl samazināt budžeta vietu skaitu nav. Arī premjers Valdis Dombrovskis (JL) tādu neredz, saka viņa preses pārstāve Līga Krapāne. Maz ticamu iespēju, ka tuvāko mēnešu laikā politiķi pieņems tik nepopulāru lēmumu, padara vēlēšanu tuvums. To nenoliedz arī T. Koķe, kura norāda: «Protams, ka līdz vēlēšanām visi teiks, ka nebūs samazinājuma.» Lai arī pati ministre nenoliedz, ka «naudas ir tik, cik ir», viņa sola - strauja budžeta vietu skaita samazinājuma nebūs, drīzāk varot runāt par kādu pārejas periodu. Cerības izvairīties no budžeta vietu skaita samazinājuma nevairo fakts, ka augstākā izglītība faktiski atlikusi vienīgā nozare, kurā PB eksperti redz iespējas apcirpt līdzekļus. Proti, vispārējā izglītībā pēc straujā finansējuma grieziena un sāktajām reformām vairāk ko samazināt neesot, tāpat kā profesionālajā izglītībā.
Budžeta vietu skaita samazināšanas gadījumā nevar runāt ne par pašreizējo augstākās izglītības kvalitāšu, ne pieejamības saglabāšanu, uzskata Augstākās izglītības padomes priekšsēdis Jānis Vētra. Ar dramatiskiem epitetiem PB ieteikumu ietekmi uz augstāko izglītību vērtē rektori. «Augstākās izglītības sistēma tiktu sagrauta,» norāda Rektoru padomes priekšsēdis Arvīds Barševskis. Viņš, viesojoties skolās, redzējis - daudzas ģimenes nevar nodrošināt atvasēm iespēju iegūt augstāko izglītību citā pilsētā, jo tās pat nevarot samaksāt par ceļu un dzīvošanu, kur nu vēl studiju maksu. Banku augstskolā (BA) nav budžeta vietu un, kā skaidro tās rektore Tatjana Volkova, aizvien biežāk nākoties dzirdēt, ka cilvēki BA vietā izvēlas augstskolas, kur var studēt bez maksas. Ja budžeta vietu nebūs arī tajās, daudzi jaunieši varētu nestudēt vispār, neizslēdz T. Volkova. Tādējādi augstākā izglītība var kļūt par elitāru produktu, un, kā pieļauj Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, tas pastiprinās sabiedrības noslāņošanos. Palielināšoties arī jauniešu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas pamet Latviju, turklāt netālu ir valstis, kurās ir bezmaksas augstākā izglītība. Vairākās Eiropas valstīs augstākā izglītība ir tikai par maksu, taču M. Auziņš skaidro, ka tur studenti maksā līdzmaksājumu par studijām, nevis pilnu studiju maksu. T. Koķe gan uzsver arī augstskolu atbildību - ja tās izdarīs «mājasdarbus», piemēram, novērsīs programmu dublēšanos, finansējuma samazinājums nebūs tik sāpīgs.