Roma ir apburoša pilsēta. Daļu burvības veido haotiskā, bezrūpīgā un daudzu tūristu uztverē pat vājprātīgā satiksme. Automašīnas jūklī ar neskaitāmajiem skūteriem šaudās pa ielām, sevišķi neņemot galvā nedz sadalošās līnijas, nedz luksofora signālus, nedz autobusus un gājējus. Pat barbaru zemēs pieņemtā norma apstāties, ja gājējs spēris kaut soli uz pārejas, Mūžīgajā pilsētā nedarbojas - tiec pāri, kā māki! Un tomēr viss notiek, visi paliek dzīvi un, izpīpinājušies no sirds, nokļūst, kur nodomājuši, reizēm pat perpendikulāri pāri četrām joslām, kas citur nebūtu nedz atļauts, nedz iespējams. Par spīti ātrumam kā kaujas ratu sacensībās pirms tūkstoš gadiem, agresijas nav, tāpat kā gandrīz nav dārgu automašīnu. Protams, Roma neiztiek bez avārijām, uz kurām visi blenž, kaklus staipīdami kā zosis, tā riskējot paši nonākt statistikā. Tai nav sveši policijas korteži, kas atbrīvo transporta upē īpašo fārvateru Berluskoni un viņa viesu limuzīniem. Brīvību mīlošos itāļus šāda nevienlīdzība, bez šaubām, aizskartu, taču žests, ar kādu policists uz motocikla aicina pašķirties, atbruņo romiešus. Likuma sarga cimds māj vadītājiem gluži kā slavenais baltais lakatiņš dižā Pavaroti rokā. Ne salīdzināt ar pretīgo ķērkšanu skaļrunī uz rīdziniekiem. Īsta demokrātija satiksmē un pilnīga līdztiesība neatkarīgi no automobiļa izmēra un vecuma ļauj Romā justies omulīgi un kā savējam, arī braucot ar maziņu auto, piemēram, Volkswagen Up!.
Sīkā motora piedzīvojumi
Lai gan nevar noliegt, ka testa braucienam Romā ir arī savas ēnas puses, jo laikmetu griežos pārbūvētajās ielās, paralēlajās skrejās un akveduktu paliekās apjūk pat vismodernākā navigācija, labāku vietu Up! demonstrēšanai tiešām grūti iedomāties. Itāļos nav tā slēptā nīgruma pret vācu lietām, kāda joprojām mīt frančos, tāpēc divi čaļi no pamatīgi apskrāpēta fiata ar interesi noraugās, kā es mēģinu iespraukties ar Up! starp autobusu un labajam pagriezienam nobriedušu Opel. Lai gan kopā ar spoguļiem vismazākais Volkswagen ir gandrīz 1,9 m plats, tas tomēr iespiežas kabatā, kurā pietiktu vietas tikai motociklam. Rīgā tāds manevrs droši vien tiktu uzskatīts par nepiedienīgu apdraudējumu personīgajai telpai, jo Opel vadītājs ir tik tuvu, ka mēs varētu sarokoties. Taču romieši savu ego līdzi nevadā, un pie zaļā starta signāla mēs šķiramies ar veseliem spoguļiem un labu omu. Tālāk iela iet kalnup, un vecais Fiat bez pūlēm izcīna pole-position pie nākamās sarkanās gaismas. Volkswagen supermini doktrīna paredz apgādāt Up! ar ekstrēmi mazu motoru, kam ir tikai 3 cilindri un 999 kubikcentimetri. 60 vai visi 75 zirgspēki - tāda jauda kādreiz bija četru cilindru motoriem ar vismaz 1,2, varbūt pat 1,4 litru tilpumu. Tomēr fiziku nepiemānīsi, solīto jaudu dzinēji attīsta pie pilsētā reti realizējamiem 6000 apgriezieniem, un īsajos sprintos Up! reizēm atklāti pietrūkst spēka, lai turētos citiem līdzi. Lai nepazaudētu daudzsološo vietu pirms autobusa un vēl paspētu laikus pārkārtoties pirms pagrieziena, divreiz pat nācās darīt to, kam pretojas visu refleksi - gaitā «iespraust» pirmajā ātrumā. Lieki teikt, ka Volkswagen paredzētie ekonomiskuma kalngali tādējādi kļuva tīri teorētiski. Interesanti, ka vājākā 60 ZS versija ir pat piemērotāka blīvai pilsētas satiksmei, jo tā griezes momenta pieejamība labāk pieskaņota piecpakāpju ātrumkārbai. Up! iespējama arī BlueMotion versija ar start/stop funkciju un akumulatora uzkrājuma reģenerēšanu, bet atsevišķās valstīs «augšpus» būs pieejams ar dabasgāzes barošanu.
Visa dzīve navigācijā
Tām divām itālietēm, kuras dzīvi apspriež Up! vizuālos dotumus, ir pilnīgi vienalga, cik zirgspēku tam ir. Viņas arī nenojauš, ka sākumā Up! gandrīz kļuva par smart by VW, jo pirmajam konceptauto motors atradās bagāžniekā un velkošie riteņi bija aizmugurējie. Izmaksu dēļ Volkswagen tomēr izšķīrās par tradicionālu konstrukciju, un labi vien ir. Tagad Up! ir supermini standartiem neparasti dziļš bagāžnieks, bet iekšā vietas pietiek četriem pieaugušajiem. Aizmugurē sēdošie pārāk laimīgi gan nebūs, bet viņu tiesību ievērošana savukārt ierobežos priekšā sēdošo ērtības, kas tāda izmēra automobilim ir ievērojamas. Viengabala atzveltnes un sēdekļa konstrukcija kopumā atgādina tos laikus, kad aviosabiedrībām svarīgāks bija pasažieru komforts, nevis to skaits. Ja jau esam sākuši apskatīt Up! no iekšpuses, pārvilksim ar roku tā panelim, kas atstāj kvalitatīvas preces iespaidu, paspaidīsim kondicionētāja pogas, kas gan atgādina «tautas auto» pirmsākumus, un ieslēgsim navigāciju. Vispār paneļa vidū «piepogātais» Navigon pilda arī borta datora, ekobraukšanas instruktora un izklaidētāja funkcijas. Tāpēc Up! panelis ir eleganti lakonisks, tomēr, ja vēlas, automašīnu var diezgan labi aprīkot - pat ar radara vadītu automātiskās apstāšanās ierīci un ādas sēdekļiem, kuru izpildījums atgādina itāļu ādas izstrādājumus. Noteikti var paslavēt Up! skaņas izolāciju, turpretim gaita šķiet mazliet par vaļīgu pret VW stingrās gaitas standartiem.
Lielāks par Lupo
Lai realizētu šo raumwunder jeb ietilpības brīnumu, Up! izgatavots taisniem sāniem kā kastīte. Ar to Volkswagen radikāli atšķiras no franču un itāļu mazauto, kuros dominē noapaļotas formas. Paradoksāli, taču uz dienvidnieku fona Up! nebūt neizskatās pēc furgona. Tā vienkāršajā priekšpusē pat ir kaut kas no tiem elementārajiem 70. gadu automobiļiem, kuri nebija dzimuši skaistuļi, taču izskatījās tīri labi pat 90. gadu sākumā, kad puspasaule saslima ar biodizainu. XX gs. 30. gados tautas auto pasūtījums Vācijā realizējās aerodinamiskā vabolē ar gaisdzeses motoru dibenā, bet vēlāk britu Mini ar riteņiem stūros, XXI gadsimta pilsētas auto maksimāli izmanto telpu, kas tam atvēlēta. Volkswagen nācās ņemt vērā, ka pēdējos 40 gados vidējais eiropietis kļuvis par 3-5 cm garāks. Starp citu, Up! tikai šķiet maziņš. Patiesībā tas ir par 2 cm garāks par kādreizējo VW Lupo un uz ielas daudz nezaudē klasi augstākiem mazauto, piemēram, Peugeot 206. Kā saka paši Up! autori, tas nav supermini, bet gan «sakompresēts» Volkswagen.
Augšups par 95 eiro mēnesī
Up! nebūs lētākais supermini, un tāds arī netika plānots. Vācijā tā cena sākas ar 9850 eiro, Latvijā vēl mazāk - 8709 eiro. Portatīva navigācijas ierīce, City Brake Assist un citas ekstras cenu jūtami palielinās, bet ekskluzīvajiem Up! White un Up! Black, kurus Romā apbrīnoja visbiežāk, cena vispār vairs nav pirkšanas arguments. Volkswagen cer iegūt pircējus, kam firmas produkti bijuši par dārgu, piemēram, Vācijā piedāvājot īpašu finansēšanas shēmu - 95 eiro mēnesī, ieskaitot apdrošināšanu un pat tehnisko apkopi. Aptaujas rāda, ka tieši uzturēšanas izmaksas un papildu maksājumi attur Rietumeiropas jauniešus no personīgā auto iegādes, tāpēc Up! varētu būt pievilcīgs pilsētās, kur klimats neļauj cauru gadu pārvietoties ar Vespu. Ja par nepraktisku uzskata Volkswagen pirkšanu tā vietā, lai pirktu Škodu, kā bieži notiek Austrumeiropā, tad VW koncerns ir gatavs piedāvāt Up! versijas no meitasfirmām. Škoda Citigo un Seat Mii ražošana jau sākusies. Te gan jāpiebilst, ka mūsu automobiļu iegādes tradīcijas ir krasi atšķirīgas no romiešu, bet supermini segments - mikroskopisks. Tomēr, redzot Rīgas ielās arvien vairāk mazu automašīnu, ir skaidrs, ka augsne pamazām kļūst piemērotāka Up! un citu «mikrobu» ieviešanai. 5