Kaislīgie Austrumi
Patricija uzvedībā nedaudz atgādina brāli mākslinieku Kristianu Brekti - viņa runā ātri un lietišķi. «Aijai (režisorei Aijai Bley - V.G.) ir stāsts. Man - bildītes un kompozīcija. No tā veidojas vesela komiksu grāmatiņa, uz kuras pamata filma top,» P.Brekte stāsta. Filma Sieviete un Vējš joprojām ir tapšanas procesā. Ir pabeigts darbs pie plānotajām 7 minūtēm, tomēr autores filmu vēlas pagarināt līdz 12 minūtēm. «Redzēt pašas radītos tēlus kustīgus man ir kas līdz šim nepiedzīvots,» stāsta māksliniece. «Tas ir laikietilpīgs process.» Demonstrējot viņa rāda zīmējumu, kurā redzams muskuļots Austrumu vīrietis ar ereģētu dzimumlocekli. «Nu jā, viņam bija jābūt maskulīnam kā austrumu vīrietim. Aija uzstāja,» paskaidro Patricija. Sieviete un Vējš ir erotiskās noskaņās ieturēts stāsts par Austrumu un Rietumu kultūru satikšanos, par Rietumu sievietes neprātīgo iemīlēšanos austrumniekā, precīzāk, Austrumu vējā. Filmiņa ir par to, ka sieviete no Ņujorkas aizbrauc ceļojumā uz kādu karstu zemi - kaut kas pa vidu starp Maroku un Indiju - un viņā iemīlas Vējš. Izveidojas romāniņš, bet atvaļinājums beidzas, un sievietei jādodas atpakaļ uz Ņujorku pie sava vīra, kurš attēlots kā viegli korpulents un sapņains jefiņš. Austrumu vīrietis/Vējš traucas sievietei pakaļ uz Ņujorku, izraisot katastrofas (savukārt skatītāju prātos raisot jautājumu par režisores iespējamo zemtekstu).
Rīga taps
Visumā Patricijas Brektes darbi izstādē būšot līdzīgi kā līdzšinējā daiļradē. «Manus darbus veido lielie laukumi un to vietu, vides detaļas, kur esmu bijusi,» stāsta māksliniece. «Ceļojumu laikā es daudz fotografēju. Tad ar šķērītēm detaļas izgriežu un ar roku pārzīmēju. Līnijām piešķiru ēnas, lai tās ir kā kustīga masa, jo līnija allaž ir dzīva.» P.Brektes darbu vizuālajā izpildījumā ir līdzība ar citiem mūsdienu mākslinieku darbiem, piemēram, Andra Vītoliņa industriālajām ainavām. Uz to Patricija Brekte atbild: «Esmu mūsdienu māksliniece, un nav jābaidās no sava laika tehnoloģijām.»
Ja neskaita topošo animācijas filmu, cilvēku P.Brektes darbos tikpat kā nav, tikai pilsētu ainas. «Varbūt vienīgi detaļās iezogas - kā riteņbraucēji un auto,» norāda māksliniece. «Es iemūžinu nevis cilvēkus, bet to, kas man ir paticis, un arhitektūra mani vienmēr ir valdzinājusi. Cilvēki turpretim ir visapkārt.» Viņas darbos nekad netiek attēlota Rīga. «Varbūt tā ir pārāk pierasta, neredzu to smukumu. Bet, kad aizbraucu projām, tad saprotu, ka te ir smuki. Noteikti kaut ko par Rīgu uztaisīšu,» māksliniece apsolās un atklāj, ka viņai esot prātā darbi par riteņbraucēja braucienu cauri Rīgai - varbūt ne tik eksotiski kā līdzšinējie, bet intriģējošāki.Izstāde
P.Brektes izstāde Kadru tvērēja
Rīgas mākslas telpā
Līdz 25.martam