«Tas likās simpātiski, arī pašām ģimenēm patika, jo parasti jau vecāki ir tie, kas pamāca, bet te - otrādi,» stāsta A. Romanovska. Viņai radās doma ko līdzīgu pamēģināt arī skolā. Viņa piedāvāja savai audzināmajai klasei un informātikas papildnodarbību audzēkņiem uz brīdi kļūt par savu skolotāju skolotājiem - vienas mācībstundas laikā iemācīt viņiem vienu pavisam konkrētu datora lietošanas «fīču» (kā ierakstīt disku, kā izveidot video, nopietnākas diagrammas, datorizētus testus, blogu vai tvitera kontu utt.).
«Esmu vadījusi arī datorkursus skolotājiem, un dažkārt man bija sajūta, ka ne vienmēr sniedzu pedagogiem to, ko viņi gaida. Mācības notiek grupās, bet katram ir savas intereses, vajadzības un zināšanu līmenis. Fiziķis grib apgūt vienu lietu, vēsturnieks - citu,» A. Romanovska min vēl vienu jaunā paņēmiena izmantošanas iemeslu. Lomu maiņas nodarbībās mācīšanās notiek gana individuāli.
Kad lomu maiņas avantūrai piekrituši gan 10.-11. klases skolēni, gan pedagogi, katram skolēnam tika iedalīts viens apmācāmais no skolotāju vidus. Tika izzināts, kas ir tas, ko tieši konkrētais pedagogs vēlas iemācīties, pēc tam skolēni ar A. Romanovskas palīdzību nedēļu izstrādāja stundas mācību plānu - ko un kā mācīs. «Sākumā skolēni bija nedaudz nobijušies, satraukušies, jo juta atbildību. Bet man kā informātikas skolotājai bija mierīga sirds - to, ko skolēns mācīs skolotājam, to viņš arī pats zinās nu ļoti labi,» smaida A. Romanovska.
Visbeidzot kādā pēcpusdienā apmācītāji un apmācāmie sanāca kopā datorklasē un pa pāriem pie datoriem mācījās. Stundas beigās katrs pāris demonstrēja un prezentēja pārējiem, ko pedagogam izdevās apgūt.
A. Romanovska stāsta, ka viņas skolā šāda nodarbība notikusi e-prasmju nedēļā, taču tādu var sarīkot arī jebkurā citā laikā, turklāt arī citos lauciņos. «Redzu daudzas jomas, kur skolēni var pamācīt pieaugušos: noteikti svešvalodās, arī mūzikā - piemēram, par tās jaunajiem virzieniem. Arī ikdienā faktiski skolēni nereti ir tie, kas labāk par skolotājiem zina, kā pieslēgt tumbas vai kāpēc nerāda projektors.»
Aizkraukles novada ģimnāzijā šāds lomu maiņas projekts īstenots divus gadus pēc kārtas. Šogad izlaists, jo bijušas citas idejas un izaicinājumi, taču A. Romanovska plāno pie šādām nodarbībām atgriezties, tikai modificētā veidā. «Variāciju ir daudz: skolēns māca citam skolēnam, vecākiem utt.» Pedagoģe zina, ka šur tur palaikam pavīd līdzīgi projekti (kur, piemēram, skolēni māca datorprasmes senioriem), lai gan nav dzirdēts par tādiem skolās.
Taču ieguvumi no šādas lomu maiņas ir acīmredzami. Skolēni izbauda gan prieku par to, ka zina kaut ko labāk par pieaugušajiem, gan atklāsmi, ko patiesībā nozīmē būt skolotājam. Viņi šādi mācās sadarbību, atbildību, laika, resursu un satura plānošanu, kā arī komunikāciju, empātiju, saistību starp ieguldījumu un rezultātu. Savukārt skolotāji uzlabo datorprasmes un dabū izkāpt no sava «es esmu visgudrākais», kas, kā norāda A. Romanovska, ir daudzu pedagogu niķis, - ir grūti skolēniem atzīt, ka tomēr kaut ko nezini. Skolotāja gan arī piebilst, ka vienmēr būs kāds kolēģis, kas šādā lomu maiņas piedzīvojumā iesaistīties negribēs, savukārt skolēni jāmotivē kaut vai ar vērtējumu informātikā, jo viņi noslogotības un citu iemeslu dēļ ļoti izvēlas, kur piedalīties un kur ne.