Līgums ar Baku klubu arī par nākamu sezonu vēl nav parakstīts, bet Verpakovskis atklāj, ka labprāt paliktu. Jau pirmdien viņš lidos atpakaļ uz Baku. Ideju par Euro 2012 apmeklēšanu Ukrainā, kur bijušajam Kijevas Dinamo spēlētājam joprojām palicis daudz draugu, bija jāatmet, jo Baku komanda iekļuvusi Eiropas līgas kvalifikācijā un gatavošanās sezonai sāksies agrāk.
Aizvadītā sezona tev bija pirmā Azerbaidžānā. Pastāsti, kā veicās!
Kopumā šī sezona man personīgi nebija no veiksmīgākajām. Diezgan daudz savainojumu bija. Tikko kā sāku atgūt formu, tā uzreiz bija savainojums, un tā trīs četras reizes. Komandai arī gāja kā šūpolēs, bet finišs bija sekmīgs - uzvara Azerbaidžānas kausā pār čempionāta uzvarētāju Ņeftči, kuram sezonā pārsvarā zaudējām. Kluba vadība pēc triumfa kausā arī mazliet nomierinājās un vairs nemeklēja grēkāzi katrā futbolistā.
Pastāsti par pašu Azerbaidžānu un tās futbolu.
Iebraucot Baku, var redzēt - pilsētā tiek ieguldītas lielas investīcijas, viss strauji attīstās. Arī futbols. Azerbaidžānas klubiem ir viens mērķis - iekļūt Eiropas līgas grupu turnīrā. Tiesa, viņi vēlas skriet notikumiem pa priekšu, tērējoties uzreiz kvalitatīvu futbolistu piesaistei, nevis, piemēram, labu laukumu vai infrastruktūras būvniecībai, kas, manuprāt, būtu jādara vispirms.
Tevis pārstāvētajā Baku klubā laikam ar to viss ir kārtībā, jo Eiropas Klubu asociācija piešķīra klubam balvu par lielāko izaugsmi jaunatnes akadēmijas izveidē.
Es to nemaz nezināju, bet Baku patiešām ir viens no retajiem klubiem, kas var palielīties ar lielisku infrastruktūru un vēl aizvien turpina attīstīties. Tagad būvē četrus vai piecus laukumus, atjauno stadionu, jauniešiem izveidots kas līdzīgs internātam… Azerbaidžānā cilvēku vidējais dzīves līmenis varbūt nav tik labs kā Latvijā, jo ir daudz bagātu cilvēku un daudz - zem vidējā, tāpēc internāts bērniem ir lieliska iespēja izsisties dzīvē ar futbola starpniecību.
Cik liela interese Azerbaidžānā ir par futbolu?
Futbols tur ir sporta veids numur viens, varbūt tikai dāmu volejbols var konkurēt. Visi mediji par futbolu vien runā, raksta daudz, informācija par futbolu ir visur, bet stadionos sapulcināt cilvēkus ir tikpat grūti kā Latvijā. Mazliet labākā situācijā ir valstsvienība, par kuru tur ir lielāka interese nekā par vietējo čempionātu.
Tev līgums ar Baku ir pēc principa viens plus viens. Gads jau pagājis. Vai ir jau skaidrība par nākamo sezonu?
Negribētos katru gadu braukt uz citu vietu, tāpēc labprāt tur paliktu. Baku mani viss apmierina. Pašam sezona neizdevās tā sekmīgākā, ir motivācija nākamajā sezonā attaisnot uz sevi liktās cerības un parādīt visu, ko varu. Tagad risinās pārrunas ar klubu. Ja tomēr nesanāks, meklēšu citus variantus.
Komandā ir daudz labu futbolistu, kuri šosezon neparādīja visu, ko spēj…
Jā, Serbijas izlases pussargs Nenads Kovačevičs, spānis Koke, kurš ir spēlējis Marseļas Olympique, pēdējos gadus pavadīja Grieķijas Aris komandā, kurā viņš bija neapstrīdams līderis. Es pats Grieķijā redzēju, kā viņš spēlēja un kā viņu Aris līdzjutēji uz rokām nēsāja. Vinstons Parks - Kostarikas izlases futbolists, spēlējis arī Udinese un Maskavas Lokomotiv, bet šiem spilgtajiem futbolistiem ir grūti parādīt, ka ir meistarībā pārāki, ja jāspēlē sliktas kvalitātes laukumos. Pat Baku lielāko sezonas daļu laukumi nebija labi, bet, izbraucot ārpus galvaspilsētas, - vēl trakāk. Labāk nopirktu vienu labu spēlētāju mazāk, bet sakārtotu laukumu… Tad arī līdzjutējiem būtu patīkamāk iet uz spēlēm.
Vai nav tā, ka augstas klases futbolisti uz Azerbaidžānu brauc pēc naudas un laukumā laiž muļķi?
Protams, nauda ietekmē viņu izvēli pārcelties uz Azerbaidžānu, bet nedomāju, ka kāds tur nespēlē ar simt procentu atdevi. Varbūt ir kādi izņēmumi, bet lielākoties jau tā nav. Visi futbolisti tomēr ir profesionāļi. Jāsaprot, ka, pat ļoti gribot, kartupeļu laukā nevar parādīt savu labāko futbolu.
2004. gadā Rīgā Azerbaidžānas izlases futbolisti pirms pārbaudes mača ar Latviju turpat Skonto stadionā arī uzsmēķēja… Vai pats esi kādus kuriozus piedzīvojis Azerbaidžānā?
Grūti atcerēties. Katru dienu ir kas tāds, ko Eiropā neieraudzīsi. Zinu, ka viens Azerbaidžānas izlases futbolists tika pieķerts pīpējam zāli. Mūsu komandā neviens nesmēķē.
Kādas priekšnojautas pirms Pasaules kausa kvalifikācijas par Latvijas izlasi?
Varam «aizķerties» šajā grupā. Grupa gan nav viegla, lai arī nav grandu. Tā pati Bosnija un Hercegovina - domāju, daudzi to nenovērtē. Ja paskatās uz spēlētāju uzvārdiem un kur viņi spēlē, kļūst skaidrs, ka tā ir spēcīga izlase. Taču vairāk jādomā par savu sniegumu. Pagājušajā ciklā bija dažas labas spēles. Ja Pasaules kausa kvalifikācijā aizvadīsim katru spēli tādā līmenī, varam cerēt uz sekmīgu rezultātu. Nav pamata visiem stāstīt, ka būsim grupā pirmie vai otrie, bet klusībā - uz to jācer. Svarīgi būs, kā sāksim septembrī un oktobrī.
Vai ar optimismu negaidi katru ciklu?
Jā, bet šoreiz tiešām ir pamats domāt pozitīvi - veiksmīgi noritējusi paaudžu maiņa, un tieši šis cikls varētu būt īstais, kurā «izšaut» tādiem spēlētājiem kā Aleksandrs Cauņa, Artjoms Rudņevs, Ivans Lukjanovs, Aleksejs Višņakovs.
UEFA nesen izveidoja topu ar visu laiku pārsteidzošākajiem rezultātiem Eiropas čempionātu finālturnīros. Otrajā vietā Latvijas 0:0 neizšķirts ar Vāciju. Kādas tev palikušas atmiņas par to spēli?
Manuprāt, tā spēle varētu būt viena no visu laiku labākajām spēlēm Latvijas izlašu futbola vēsturē. Gan rezultāta, gan snieguma ziņā. Protams, pēc tam to visu atceroties, palika rūgtuma sajūta, ka tiesnešu dēļ to spēli neuzvarējām. Man nav šaubu, ka tajā spēlē tiesnesis nepiešķīra mums pāris iespēju izpildīt 11 metru soda sitienu. UEFA komiteja taču toreiz aizsūtīja mājās to tiesnesi…
Nesen virslīgas izpilddirektors Normunds Malnačs atklāja iniciatīvu, ka Latvijas Euro 2004 varoņiem būtu jāuzceļ piemineklis. Viņš iecerējis kompozīciju ar tevi un Aleksandru Starkovu…
(Smaida.) Pat nezinu, ko atbildēt. Varbūt lai pagaida, kad nomiršu. Lai ir pēc gadiem simts.
Euro 2012 prognozes?
Man vienmēr patikuši spāņi, bet, manuprāt, šogad viņi nenosargās čempionu godu. Šoreiz, manuprāt, favorītu lomā ir Nīderlande un Vācija. Ja runājam par potenciālo bombardieri, domāju, ka tāds varētu būt spānis Fernando Ljorente, Mario Gomess no Vācijas. Nīderlandei - vai nu Robins van Pērsijs vai Klāss Jans-Huntelārs. Varbūt kāds jaunais «izšaus», kāds, no kura neviens neko negaida.