Pieticīgāki dārzi
Rietumungārijas pērle. Neparasta un viesmīlīga ir Sombatheja - pilsēta, kas pēc iedzīvotāju skaita salīdzināma ar Liepāju, bet pēc arhitektūras - ar Kuldīgu. Sombathejas Rietumungārijas universitātes Filoloģijas fakultātes Urālistikas katedra studējošajiem no 1992. gada piedāvā apgūt latviešu valodu.
Lai arī Sombatheja atrodas tikai stundas brauciena attālumā no Austrijas austrumu robežas, tā ir pilnīgi cita pasaule. Pirmajā acumirklī, redzot Sombathejas ielās Ikarus markas autobusus ar garmošku vidū un pa kādam krievu žigulim, pārņem izjūtas, ka esmu nokļuvusi atpakaļ savā 80. gadu bērnībā Rīgā vai Liepājā. Arī daudzstāvu blokmājas no tā paša laika.
Pavisam citu pasauli, ko tēlaini varētu dēvēt par pilsētu pilsētā, iepazinu netālu no Sombathejas centra. Pilsētas rietumu daļā atrodas Krusta ceļa katoļu baznīca. Paejot tai garām un dodoties pa Karmelītu ielu rietumu virzienā, nokļūstam tādā kā klusuma un miera apņemtā saliņā, kur lielā daudzumā kuplo veci koki. Izrādās, esam nokļuvuši Sombathejas bagātnieku rajonā! Tas manāms uzreiz, jo visapkārt, lai gan pa lielākajai daļai līdzīgi kā bagātnieku rajonos Latvijā, ar lielu un necaurredzamu žogu maskēti, slejas privātnami, kuru pagalmos pie garāžas lepnas ārzemju automašīnas. Kā otrs biedinājums, protams, ir suns. Un atkal neparasti - gandrīz visas mājas te sargā tikai vienas sugas suņi - vācu aitusuņi.
Bagātnieki savus namus te sāka celt pirms gadiem desmit. Savrupnami cits no cita īpaši gan neatšķiras - pārsvarā tās ir divstāvu ēkas ar sarkanbrūnu dakstiņu jumtiem, plašiem iekšpagalmiem un dārziem. Atšķirībā no Latvijas turīgo cilvēku īpašumiem šeit daiļdārzi gan iekārtoti stipri pieticīgāk. Pārsvarā te aug skujukoki un tūjas. Nekur nemanīju ne āra peldbaseinu, ne strūklaku. Pagalmā neiztrūkstoši atrodas arī no koka veidots videi draudzīgs rotaļu rīks bērniem, parasti šūpoles vai slidkalniņš ar kāpnītēm un aizsargbarjerām.
Zobārstniecības tūrisms
Savukārt gluži vai senlaiku elpu un pavisam citādu atmosfēru iespējams izjust, ieejot kādā no nedaudzajām Sombathejas aptiekām. Te patiešām rodas izjūta, ka esi ieceļojis tieši pagājušā gadsimta vidū. Milzu skapji ar sīkām atvilktnītēm dažādu medikamentu uzglabāšanai, stikla vitrīnas un lete, apaļš milzu pulkstenis pie sienas un nedaudz specifiskais zāļu izgarojumu aromāts. Vienīgais, kas nav kā senāk, šajās aptiekās uz vietas vairs neizgatavo zāles! Un jāpiebilst, ka Sombathejas centrā atrodas tikai pāris aptieku, nevis kā, piemēram, Rietumeiropas valstīs, kur tās ir gandrīz katrā ielā.
Turklāt vienmēr atradīsit aptiekas nosaukumu arī vāciski un angliski. Labi pazīstot dzīvi Ungārijā, jāatzīst, ka citu valodu lietojums ikdienā šeit ir retums.
Sombatheja un arī Šoprona jau izsenis Rietumeiropas valstu tūristiem bijušas vietas, kur uzlabot veselību, konkrētāk, kur aizbraukt salabot zobus. Stomatoloģiskais tūrisms te uzplaucis ievērojami lētāku cenu dēļ. Diemžēl ne viena vien Latvijas medicīnas darbinieka paustais, ka mūsu valstī ārstniecības pakalpojumu cenas, tai skaitā zobārstniecībai, ir teju vai viszemākās ES, vairs gluži neatbilst patiesībai. Ungārijā pie dakteriem sava atvaļinājuma laikā dodas arī latvieši.