Četrus gadus ilgās tālmācības studijas izmaksājot dārgi, turklāt aptieka būtu jāslēdz divas dienas nedēļā, kamēr viņa Rīgā studētu. Taču Durbē šī aptieka ir vienīgā. M.Kupše ir noraizējusies - nākamgad 1. janvārī jāstājas spēkā normai, kas pasaka - vispārēja tipa aptieka var piederēt tikai farmaceitam vai pašvaldībai.
Reģionos ir vairāki desmiti šādu farmaceita asistentiem piederošu aptieku, ja tās būtu 1. janvārī jāslēdz, daudzviet iedzīvotājiem nāktos mērot 15, 20 kilometrus līdz tuvākajai aptiekai. Veselības ministrija (VM) uzskata - aptiekām nav jāpieder tikai farmaceitiem, novecojusi ir šī norma, par kuru lēma Saeima 2001.gadā, paredzot desmit gadu pārejas periodu līdz 2011. gadam. VM jau sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem likumā, Saeimas Sociālo lietu komisija nolēma likumprojektu virzīt tālāk skatīšanai. Tomēr vairākas farmaceitu nevalstiskās organizācijas iebilst pret to, ka aptiekas īpašnieks varēs nebūt farmaceits. Tām ir bažas par lielajām aptieku ķēdēm, kuru īpašnieki visbiežāk nav farmaceiti - ķēdes vēl vairāk izplatīšoties un izspiedīšot individuālos farmaceitus. Turklāt īpašnieki varot ietekmēt aptiekā strādājošos farmaceitus tirgot zāles savu biznesa interešu, ne pacientu labā. Tiesa, farmaceita asistentus šīs organizācijas pārsvarā aizstāv.
Jau uzrauga
Ja tomēr Saeima nolems saglabāt normu par farmaceitiem kā vienīgajiem aptieku īpašniekiem, tā attieksies uz apmēram pusi Latvijas aptieku, bet visvairāk uz ķēdes aptiekām.
Eiropas valstu pieredze ir dažāda, daļā valstu aptiekas var piederēt tikai farmaceitiem vai farmaceitu apvienībām, citur nav šādu ierobežojumu. VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš iestājas par tirgus liberalizāciju, lai aptiekas piederētu ne tikai farmaceitiem. Viņš uzskata, ka aptieku klienti no tā tikai iegūs - «viņiem ir iespējas izvēlēties, kādās aptiekās viņi vēlas pirkt zāles - individuālajās vai ķēdes aptiekās». Aptieku vadītāji un zāļu pārdevēji jau jebkurā gadījumā būšot farmaceiti. Latvijas aptieku īpašnieku asociācijas vadītājs Tālis Talents norāda: «Nedomāju, ka lidmašīnām ir jāpieder pilotiem.» Gan farmaceits, gan pilots nodarbojas ar savu profesionālo darbību, viņš atbild par savas darbības sekām. Par bažām, ka farmaceitus aptieku īpašnieki uzņēmēji var ietekmēt, viņš šaubās - jau šobrīd esot valstī izveidota pietiekami efektīva uzraudzības sistēma. Aptieku tīkla Euroaptieka valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe norāda - no visām aptiekām ap 50% ir individuālās, atlikušie 50% - ķēžu aptiekas. Viņa stāsta - veselīga konkurence nodrošina cīņu starp konkurentiem: «Mēs ļoti cītīgi skatāmies, ko dara mūsu konkurenti, un attiecīgi reaģējam, samazinot cenas.»
Raizējas par spiedienu
«Dažas ķēdes pārsedz visu Latvijas farmācijas nozari, un ar savām akcijām un atlaidēm vienkārši izspiedīs no tirgus individuālos farmaceitus,» saka Brigita Paegļkalne, Latvijas Farmācijas arodbiedrības priekšsēdētāja, viņa uzskata - aptiekām jāpieder farmaceitiem. Arī Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Dzintra Lūsiņa uzsver, ka veselības nozare visos laikos ir bijusi reglamentēta, un zāles nevar uztvert kā plaša patēriņa preci. Dz. Lūsiņa arī norāda: Norvēģijas pieredze liecina, ka tirgus liberalizācijas rezultātā tur neesot radusies konkurence, bet izveidojušās trīs lielas aptieku ķēdes, kurām piederēja 87% no visām aptiekām.
Cēsu centra aptiekas vadītāja Dace Mačuka stāsta - individuālajās aptiekās farmaceits īpašnieks ir pilnīgi atbildīgs par farmaceitisko darbību aptiekā, par pārkāpumiem viņam draud licences zaudēšana, līdz ar to palikšana bez iztikas līdzekļiem.
VM rīcībā ir arī dati par to, ka pērn no visiem konstatētajiem pārkāpumiem Veselības inspekcija procentuāli visvairāk ir konstatējusi tieši ķēžu aptiekās. «Pārsvarā šie pārkāpumi bija piecenojumi, piemēram, gripas zālēm,» saka R. Muciņš. Tiesa, viņš neuzskata, ka tas būtu ļoti vērā ņemams fakts, viņš saka - ķēžu aptieku vispār ir daudz, tās arī rūpīgi pārbauda.