Lēmumu slēgt slimnīcu, atstājot vien ambulatoro daļu, pieņēma Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra (TPSVA), kuras filiāle slimnīca ir, Veselības ministrija (VM) to atbalstīja. TPSVA skaidro, ka filiāle vairs nav lietderīgi apsaimniekojama, jo tajā ārstējas salīdzinoši maz pacientu - šā gada septiņos mēnešos mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Pacienti, kuru stāvoklis nepieļaus ārstēšanos ambulatori, nonākšot Rīgas rajona Sauriešos vai Daugavpils reģionālajā slimnīcā, kur ir Tuberkulozes un plaušu slimību nodaļa.
Filiāles vadītājs Marts Hahelis uzskata, ka šobrīd likvidēt slimnīcu Rēzeknē būtu neprāts. Rēzeknē un bijušajā Rēzeknes rajonā, kur ir vissmagākā sociālā situācija un agstākais bezdarba līmenis valstī, arī saslimstība ar tuberkulozi ir visaugstākā, vairāk nekā divas reizes pārsniedzot vidējo līmeni valstī, ar tendenci pieaugt. «Tuberkuloze ir sociāla slimība, turklāt ar to saslimst arvien jaunāki cilvēki, kuriem nav darba, nav iztikas līdzekļu, lai saņemtu pilnvērtīgu uzturu, viņiem ir zema imunitāte. Arvien vairāk tiek novēroti recidīvi un bacilārā forma, kas apdraud pārējos, tādējādi diloņa epidēmija Latgalē ir reāla,» saka M.Hahelis. Ambulatorās nodaļas vadītāja Anna Sutre stāsta, ka lielākā daļa pacientu ir trūcīgi ar zemiem ienākumiem, viņiem būs problemātiski gan nonākt Rīgā, gan arī regulāri nokļūt tuvākajā ģimenes ārsta pieņemšanas vietā zāļu devas saņemšanai.
«Domāju, ka pacienti necietīs, runa varētu būt tikai par slimnīcas darbinieku vietām,» saka Andra Cīrule, TPSVA vadītāja pienākumu izpildītāja. Slimnīcā pacienti pavadot salīdzinoši ilgu laiku, ne vienmēr, kad iespējams, tiekot izrakstīts ārstēties ambulatori, esot arī atsevišķas kvalitātes problēmas. Kad viņa viesojusies filiālē, tur bijuši tikai daži bacilārie pacienti. Pasaules Veselības organizācija liekot akcentu uz tuberkulozes pacientu ambulatoru ārstēšanu.
Pašu TPSVA no 1.oktobra plānots pievienot Latvijas Infektoloģijas centram, tiesa, abas slimnīcas atradīsies turpat, kur līdz šim.