Grieķiem tas būs jautājums par palikšanu eirozonā, nevis par piekrišanu aizdevēju izvirzītajiem nosacījumiem kārtējā starptautiskā aizdevuma saņemšanai. Tā Grieķijas premjera Georga Papandreu ieceri decembra sākumā rīkot tautas nobalsošanu par ES līderu piedāvāto finansiālās palīdzības programmu (130 miljardu eiro un banku aizdevumu norakstīšana 50% apmērā) nodēvējis gan Grieķijas finanšu ministrs Evangels Venizels, gan ES līderi. Pēc asas kritikas Papandreu vakar pēkšņi sāka runāt, ka varbūt bez referenduma tomēr varēšot iztikt. Šodien Grieķijas parlamentā gaidāms uzticības balsojums viņa valdībai.
Referenduma iecere sakņojas nosacījumos, ko aizdevēji izvirza grieķiem aizdevuma saņemšanai, un te uzskatāmi redzama iespaidīgā atšķirība starp divu vienas savienības valstu - Latvijas un Grieķijas - attieksmi pret gaidāmajiem taupības pasākumiem. Pārsteidzoši samiernieciska bijusi Latvijas cilvēku reakcija uz milzīgo jostas savilkšanas kampaņu, kuras turpinājums gaidāms arī vēl nākamgad, cerams (tā sola finanšu ministrs Andris Vilks) - pēdējo reizi. Atšķirībā no latviešiem, kuri protestē, pametot valsti, grieķi ķeras pie agresīviem ielu protestiem un bloķē Finanšu ministriju. Nemieru eskalācijas mazināšana ar referendumu, šķiet, ir bijis galvenais Papandreu idejas racionālais apsvērums. Ar steidzami vajadzīgo astoņu miljardu eiro saņemšanu Grieķijai nu būs jāpagaida, protams, ja referendums vispār notiks un ja grieķi teiks «jā» palīdzībai un grandiozajiem taupības pasākumiem, arī nodokļu celšanai. Pretējā gadījumā - sekas ir grūti paredzamas.
Grieķu ekonomikas un valsts pārvaldes liesmojošajam namam (korupcija, nodokļu nemaksāšana, uzpūsti izdevumi, vāja eksportējošās ražošanas bāze) referendums par taupības pasākumiem faktiski nozīmē vispirms dabūt iedzīvotāju piekrišanu, ka mēbeles tiks apskādētas ar ugunsdzēsēju putām, ka daļa no tām vairs nebūs lietojama, bet nopirkt jaunas pagaidām nevarēs, un tikai pēc šādām pārdomām ķerties pie dzēšanas. Neziņa un vilcināšanās šeit var būt izšķiroša visai Eiropai, jo vēl bez samērā nelielās Grieķijas ekonomikas pasaules uzmanība pievērsta arī Itālijai un Spānijai, kur problēmu gadījumā ar ES ekonomikas motora - Vācijas - atbalstu vairs nepietiks.
Atgriežoties pie nacionālajām atšķirībām vienotā ES. «Četri vai pieci pamatpīlāri, kas tādā vai citādā veidā nosaka Eiropas eksistenci, ir izsmelti,» atbildot uz jautājumu par Eiropas ideoloģisko pamatu, Rīgas Laikam saka viens no European Council on Foreign Relations dibinātājiem Ivans Krastevs. Jo pagājušo desmitgažu šķietami dzīvotspējīgā ideja par nacionālo valstu, nacionālo politiku un ekonomiku izšķīšanu globalizētā pasaulē un ES kā šīs idejas «daudzsološais» modelis nu pārtop nevadāmā mehānismā ar neprognozējamām izmaksām.