Šiem vīniem ir vēlme iet savu, atšķirīgu ceļu, tie ir tā dēvētie baltie zvirbuļi vai melnās avis. Piedāvāt jaunas garšas un aromātu kompozīcijas - tas ir izaicinājums, ko vēlas piedāvāt šie vīni, un vismaz daļēji tas ir izdevies. Tradīciju ignorēšana, bet saprāta robežās. Kā gan tas izpaužas? Vīnogas šiem vīniem tiek audzētas pašos Francijas dienvidos, Minervuā apgabalā, kur nav ierasta prakse kultivēt ne Chardonnay, ne Cabernet, kas abos vīnos ir dominējošās vīnogas. Uzskatāmas par jaunpienācējām šajos platuma grādos, tām parasti tīk mērenāks, vēsāks klimats. Ja Chardonnay, tad no dižciltīgās Burgundijas vai Šablī, ja Cabernet, tad no aristokrātiskā Bordo. Savukārt mazākumogas, kas ir šajos vīnos, gan Viognier, gan Shiraz varam uzskatīt par iedzimtajām Francijas dienvidos un abu ietekme ir jūtama.
Le Grand Noir Chardonnay/Viognier 2011.
Pilnīgs un apaļš. Viognier, lai arī tikai 15%, ir izteikti jūtams ar savu tipisko balto kauliņaugļu aromātu (persiki, aprikozes) un apjomīgo garšu. Tā bagātina dažkārt biklo un askētisko Chardonnay, kas šajā vīnā dominē apjomā, bet ne aromātā un garšā. Neliels, bet pārsteigums.
Le Grand Noir Cabernet/Shiraz 2011.
Vīnu veido divas augstvērtīgas vīnogas, kas visbiežāk katra savā kompozīcijā spēlē pirmo vijoli. Upeņainais Cabernet savienojumā ar piparoto Shiraz. Vīnā ir jūtama abu šo vīnogu klātbūtne, tiesa gan, ielikta rāmjos. Tas ir saprotams, jo šajā gadījumā tām ir jāsadzīvo, nevis katrai jācenšas dominēt. Papildus saldenu (ne saldu) dimensiju vīnam piešķir sešu mēnešu izturēšana ozolkoka mucās. Nedaudz piepulētie tanīni veido patīkami baudāmu vīnu, kas ir bagātīgs krāsā un garšā.
P.S. Viena, pudelē atlikusī neizdzertā vīna glāze arī nākamajā novakarē bija baudāma, aromāts pieklusināts, bet garša vēl gana izteiksmīga.